Nebeidzama jautru, šausminošu un vienkārši aizkustinošu stāstu virkne par dzīves apliecinošo un atjautīgo karavīru, bagātināta ar skanīgam atskaņām, jau sen ir kļuvusi par daudzu spārnoto izteicienu avotu, un ne jau velti galvenā varoņa vārdā ir nosaukts arī pats literārais darbs.

Boriss Ščedrins ir Krievijas Federācijas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks. No 1959. līdz 1961. gadam mācījies M. Šatrova vadītajā teātra studijā. 1961. gadā iestājies Maskavas Padomes teātra studijā, kuru pabeidza 1964. gadā. Tur arī iestudējis savu pirmo izrādi «Garsijas Lorkas teātris». Strādājot par aktieri un režisoru Maskavas Padomes teātrī, 1968. gadā pabeidz J. Zavadska vadīto režijas kursu „GITIS”.

Viņam pieder vairāk nekā 60 iestudējumu teātrī, radio un televīzijā. Starp tiem R. Ibragimbekova «Māja uz smiltīm», M. Saltikova-Ščedrina «Pazuhina nāve», Ļ. Tolstoja «Dzīvais mironis», N. Semjonovas «Krāsns uz riteņa», V. Dozorceva «Pēdējais apmeklētājs», N. Koļadas «Kanotjē», N. Saimona «Jokdari», A. Čehova «Ķiršu dārzs», Ļ. Tolstoja «Divi huzāri», A. Puškina «Belkina stāsti». No 1977. gada iestudē izrādes ārzemēs.