Pazīstamā Raiņa luga "pārrakstīta" sešām personām, ko spēlē tobrīd jaunie teātra aktieri.

Kamerstila izrāde, kas sākas kā jauniešu ierašanās muzejā, seno darba rīku un tautas tērpu apskate, līdz ieskanas “Pūt, vējiņu” motīvs dziedātājas Antas Eņģeles balsī, aktieri uzvelk tautas tērpus un pārtop Raiņa varoņos. Izrāde tiek spēlēta uz Nacionālā teātra skatuves atrodoties arī skatītājiem un tādējādi skatītājs kļūst par liecinieku un līdzdalībnieku sešu jaunu un laimes alkstošu cilvēku mīlestības skolai, kur galvenais ir mācīties sadzirdēt savas un otra jūtas. Izrādē, kas tapusi ilgā mēģinājumu periodā, ir daudz plastisku risinājumu, lai radītu atmosfēru un brīvu telpu iztēlei – tā, piemēram, Baibas gājiens pa laipu uz Ulda laivu notiek, ejot pār pārējo mugurām. Un pretēji tam – Baibas acu atsegšanas jeb lakatiņa noraušanas skats tiek risināts daudz tiešāk nekā Raiņa lugā – Ditas Lūriņas Baiba norauj sev kreklu, atsedzot krūtis…

Ar šo izrādi teātris viesojas arī vairākos starptautiskos festivālos un tas uzskatāms par pirmo nopietno pieteikumu tam, ka NT spēj strādāt novatoriski un starptautiski interesanti.