Liela daļa lasītāju uzskata, ka Hansa Kristiana Andersena "Sniega karaliene” ir viena no tām pasakām, no kurām strāvo ledains aukstums un pat ļaunums, taču to nevar teikt par šo iestudējumu. Visa radošā grupa – režisors, leļļu un dekorāciju māksliniece, mūzikas autors un aktieri – ir panākuši, ka izrādē dominē labestība un mīlestība. Izrādē ir akcentēta allaž aktuālā doma, ka mīlestība un sirds siltums atkausē pat ledus kristālā sasaldētu sirdi un atgūst tos, kuri nokļuvuši ļaunuma atkarībā.

Protams, ka labā un ļaunā cīņa eksistē, tomēr tajā triumfē labā uzvara. Negatīvais Sniega karalienes tēls ir ļoti spilgts, bet ne tāds, kas spēj uzvarēt visu labo. Ar komiskajiem tēliem – Kraukļu pāri, Laupītāju un viņas rokaspuišiem – režisors izrādē rada jautras situācijas, kas izrādes nopietno tēmu dara vieglāku. Savukārt Valda Zilvera mūzika ir ļoti emocionāla. Uzveduma sākumā tā veiksmīgi rada mājas mieru, turklāt īpaši izteiksmīgi ir tie motīvi mūzikā, kas raksturo Gerdas pašaizliedzīgo un neatlaidīgo cīņu par Kaju.