Klāra vairs negrib darīt savu darbu - rakstīt instrukcijas elektroierīču lietošanai. Viņa savu dzīvi grib izmantot lietderīgāk. Klāra kopā ar draugu Tomasu apmetas jaunā vietā un lūdz māsas vīram Gotfrīdam palīdzību kredīta lietā. Viņa piedāvā savu ķermeni ārstam Georgam medicīniskiem eksperimentiem. Taču kā dzīvi nodzīvot jēdzīgāk? Veidojas gandrīz vai A. Šniclera "Riņķadejas" cienīgi jautājumu loki, bet uz tiem atbilžu vietā iegriežas aizvien jaunu sakaru karuselis. "Tā taču ir vēl viena iespēja. Turklāt pavisam vienreizēja, neticama izdevība - būt bez darba. Tādiem kā man taču nemēdz bieži gadīties tāda veiksme. Tagad man beidzot ir laiks apdomāt, ko gribu iesākt ar savu dzīvi. Kādu jēgu es saskatu savā dzīvē. Tādus jautājumus cilvēks sev uzdod tikai mūža beigās. Ne jau tikai atsevišķie indivīdi uzdod šo jautājumu - ko iesākt. Tas ir izšķirīgs jautājums visai cilvēcei. Kur es stāvu un kāda ir mana līdzdalība, lai atrisinātu problēmas, kuras šajā gadsimtā sagādās mums tik daudz izklaides..." Klāra Reklāmu košā dzīvība visapkārt un ikdienas ilūziju nāve ik uz soļa. Sabiedrībā, kur cilvēks atradinājies dot, kur ņemšana ir dzīves norma. Sabiedrībā, kur būt personībai līdzinās būt trakam. "Klāras sakari" ir traģikomisks gājiens pa virvi starp realitāti un sapni, starp alkām pēc patiesi augsta lidojuma un banalitātes dziļo bedri zem tevis. Pazīstamais lietuviešu režisors Gintars Varns vācu dramaturģes eksistenciālajā lugā saskatījis iespēju atveidot mūsdienu cilvēku situāciju, pētot viņu savstarpējo attiecību mudžekli. Visi viens otru sakās mīlam, tomēr ikviens ikvienu krāpj. Taču cits bez cita nespēj dzīvot. Uz gadsimtu vai varbūt laikmetu sliekšņa (luga tapusi 2000. gadā).