Izrāde, kuras tapšanas laikā Regnāram Vaivaram izdodas izlauzties līdz pirmtekstam, nokasot no pasaulē populārās absurdās traģikomēdijas visus uzslāņojumus – izrādē top radīta sajūta, ka teksts, kuru ping-ponga bumbiņu vieglumā varoņi raida cits citam un ievaino cits citu, dzimst uz vietas. Izrāde tiek spēlēta Alfrēda mājas hallē, kurā iekārtota galda lete, tiek izmantotas mājā esošās trepes, labierīcības, ārdurvis, tikai visam ir pieskārušies izrādes mākslinieki. Daces Bonātes kleita šķiet dizainēta speciāli pieņemšanai pie Martas tēva, Universitātes profesora, no kurienes Marta un Georgs ir atgriezušies šai naktī, un vienlaikus tajā ir kaut kas viegli nepareizs, “absurds”. Annija tērpta no galvas līdz kājām rozā, tomēr šis infantilais stils tiek izmantots arī kā sociāla maska. Par izrādes centrālo tēlu tomēr izvirzās Ivara Pugas Georgs, kurš savā šķietami askētiskajā un ironiskajā spēlē filigrāni nobalansē starp mīlestību un naidu pret Martu.