Buržuāzijas nemirstības recepte

“Cik kluss rīts. Un kas par jezgu pagājušo nakti. (Ria smejas). Visi ir nelaimīgi. Mana māte teica, ka dzīvē mēs visi slēpjam asaras, dusmas, vilšanās. Un tad kādā brīdī, pateicoties alkoholam, visi šie nieki, kuru dēļ esam nelaimīgi, atklājas... Varbūt vajag, lai tā notiktu.” (No izrādes)

“üBUNG” nozīmē vingrinājums. Flāmu teātra vadošais aktieris, režisors un rakstnieks Jose de Paus ir uzrakstījis lugu sešiem bērniem. Viņi skatās melnbaltu filmu, kas ir uzņemta greznā savrupmājā un rāda tā saucamās augstākās sabiedrības vakariņas. Roberts un Rolanda ir uzaicinājuši ciemos draugus, bet gaisotne nez kādēļ ir saspringta un samākslota. Lai spētu sarunāties, viņi iedzer. Vakariņas pārvēršas murgā, kad alkohola iespaidā viesi kļūst atklāti. Notikumu attīstība tiek rādīta uz kino ekrāna. Skaņa ir izslēgta. Skatuves priekšplānā atrodas seši bērni, ģērbti tieši tā, kā pieaugušie fonā redzamajā filmā. Viņi precīzi atdarina pieaugušo sarunas un kustības. Izskatās, ka bērni mācās, bet ko? Vai viņi vingrinās savai “lielajai dzīvei” vai tikai parodē uz ekrāna redzamos cilvēkus?

“Bērniem patīk imitēt pieaugušos, viņi to dara brīvi un nepiespiesti. “üBUNG” mērķis nav nosodīt pieaugušo dzīvesveidu, bet gan rādīt bērnu baiso interpretāciju par mūsu dzīvi”, saka režisors.
“üBUNG” ir eksperiments, kas integrē skaņu, kustību un vizuālo mākslu, teātri un kino, pieaugušos un bērnus.