Luga Nr.1 pasaules dramaturģijā. "Hamlets" - personība piedošanas un sirdsapziņas priekšā. Laiki un iekārtas mainās, taču cīņa par ietekmi ir apbrīnojami nemainīga. Kas noved līdz noziegumiem? Un vai tam seko dvēseles šķīstīšanās? "Hamletā" koncentrējas visas galvenās cilvēka iekšējās pretrunas - piedot vai nepiedot, mīlēt vai nīst, kas galu galā nosaka arī klasisko "būt vai nebūt". Luga šķiet pašas DZĪVES esence, koncentrāts, kas ir katra jauna šīs lugas iestudējuma aizraujošs dzīves jēgas meklējums. "Hamlets" ir iecerēts kā vērienīgs inscenējums par varas un indivīda mūžīgo saduri. Cīnītāji un karotāji, aizstāvji un uzbrucēji, varoņi un zaudētāji. Kurš ir kurš? Luga ir spēcīga ne vien kā aizraujošs galveno varoņu konfliktu risinājums, bet arī ar otrā plāna tēlu arhetipiskajiem cilvēku un to attiecību modeļiem. Līdz ar to aktuāli kļūst ne vien mīlestības, bet arī draudzības, biedriskuma, līdzāspastāvēšanas jēdzieni. "Hamleta" iestudējumu vēsture jau pati ir koncepciju mainības klasika - kā savienot mūžīgo un aktuālo, kā nošķirt pārejošo no būtiskā?