Ja nu kādam būtu piedēvējas apzīmējums "smalka stila virtuozs", tad pirmām kārtām tas noteikti būtu Oskars Vailds - īru izcelsmes angļu rakstnieks. Komēdijā "Cik svarīgi būt nopietnam"divi džentelmeņi - Džons un Aldžernons - savās alkās pēc iemīļotajām dāmām ir gatavi sagudrot dažnedažādus aizkustinošus stāstus par it kā eksistējošajiem radiniekiem, lai tikai izpelnītos šo uzcerēto jaunkundžu labvēlību. Savukārt tām nez kāpēc ļoti patīk vārds Ernests (acīmredzot tāpēc, ka angļu valodā tas apzīmē vārdu "nopietns") un viņas nekādi nav gatavas pieņemt attiecības ar tādiem vīriešiem, kurus nesauc - Ernests. Taču kāds pārsteigums sagādā visus, kad atklājas abu džentelmeņu patiesie raduraksti un īstā saistība ar vārdu "nopietns" - Ernests! Un kā jau komēdijā mēdz būt - beigās visi ir laimīgi! Lugas "Cik svarīgi būt nopietnam" tulkotājs Raimonds Auškāps dramaturgu raksturo šādi "Viņa sabiedrībā ir patīkami pavadīt laiku, viņš apbur un iepriecē, izklaidē un liek domāt, pats savus uzskatus neuzspiezdams. Izaicinājuma metējs, pretrunīga personība, daudzšķautņu rakstnieks, skandalozais estēts, liekas, būtu spilgta personība jebkurā gadsimtā kā mūžam moderns protesta gars. Oskars Vailds atklājas pamazām, un katrs viņu iepzīst citādi, bet maz ir tādu, kas, viņu, iepazinuši, paliek vienaldzīgi. Vieniem viņa vārds nozīmē romānu "Doriana Greja ģīmetne" (1891.g.), citiem tas saistās ar esejām vai pasakām, tomēr daudziem svarīgākā Oskara Vailda daiļrades šķautne šķiet asprātīgās lugas, īpaši "Cik svarīgi būt nopietnam" (1894.g., Dailes teātrī 1982. gadā kā VII studijas aktieru diplomdarbu to iestudēja režisors Arnis Ozols), "Ideāls vīrs" (1894.g., Dailes teātra Mazajā zālē - 1997.g., režisore Zigrīda Stungure) un "Lēdijas Vindermīres vēdeklis" (1892., pirmizrāde Dailes teātrī - 1992. gadā, režisors Kārlis Auškāps). Rihards Štrauss izmantojis Vailda "Salomi" (1892) operas libretam."