Ostrovska luga, iestudēta neatkarīgā Latvijā, kad aiz muguras ir 90. gadu trūkums un tukšās teātru zāles, ir skumjš stāsts par cilvēka, mākslas un mīlestības piekāpšanos naudas un varas priekšā, kas sasaucas ar sava laika situāciju, nevis Krieviju 19. gadsimtā. Ne tikai vieglprātīgi mākslinieki, bet arī ētiski spēcīgas personības beigu beigās padodas, un tas rada iekšējus konfliktus un dvēseles drāmas. Visu pielūgtā provinces aktrise Ņegina pārkāpj pāri savai mīlestībai, pamet savu nabaga līgavaini Meluzovu, gudru un izglītotu, bet nabagu, un aizbrauc līdzi bagātniekam Veļikatovam, kas viņai sola brīvu, neatkarīgu dzīvi un pavisam citas iespējas mākslā, neatkarīgi no apkārtējās naudas labvēļiem vai nelabvēļiem.