Izrāde, kas kļūst par vienu no Mihaila Kublinska daiļrades virsotnēm. Izrāde, kurā apvienojas intīmais un publiskais jeb sabiedriski nozīmīgais vēstījuma līmenis. No vienas puses, tas ir Romeo un Džuljetas attiecību dzimšanas stāsts, kas kulminē augstākajā punktā, Dieva un savā priekšā noslēgtā, vecāku neatzītā laulībā un nāvē. No otras puses, tas ir stāsts par sabiedrību, kuru ierobežo sava laika aizspriedumi, tradīcijas, pieņēmumi, ko īsteno gan reāla vara, gan pavalstnieki, pakļaudamies, pieņemdami, neapšaubīdami. Romeo un Džuljetas spēks, nostājoties pretī visai pasaulei, nav tikai jutekliskas mīlestības radīts spēks, tas ir neikdienišķs garīgums, kas viņus ved vienu pretī otram un ļauj kopā pārkāpt “sienu”.

Uz skatuves ir siena kā būtisks scenogrāfijas elements, un tas ir savam laikam konceptuāls risinājums. Siena, pret kuru pirms nāves sitas Džuljeta un kurai pāri uzdrīkstas kāpt vienīgi jaunieši, ticot, ka var būt savādāk.

Maskavas viesizrādēs izrādi uzņem ar stāvovācijām, sauc par labāko pēdējos piecos gados Padomju Savienībā iestudēto Šekspīru. 

Izcilā partnerībā Romeo un Džuljetas lomās strādā Jānis Reinis un Lāsma Kugrēna, ierakstot šīs lomas kā skaistākās ne tikai radošajās, bet arī dzīves biogrāfijās.