“Ļaunā gara” panākumu iedvesmoti, Amtmanis-Briedītis un Žanis Katlaps sāk “Indrānu" iestudēšanu, lai arī šajā šķietamajā ģimenes drāmā gaismā izceltu padomju laikam nepieciešamo sociālo konfliktu par kapitālismu, kas sabeidz cilvēcību, jo visu mērī tikai ar gūtā labuma mērauklu. 

Visvaldis Silenieks Indrāna lomā ir patriarhs – ciets, ass, skarbs, salīdzinājumā Edgara Zīles Edvarts – daudz maigāks, “saprātīga risinājuma cilvēks”, gatavs uz kompromisu ar tēvu, ja ne Ieva. Ievas lomā – Emma Ezeriņa. 

Indrānu māte ir viena no Mirdzas Šmithenes mīļākajām lomām, kurā dominē mātes mīlestība un latviskā dzīvesziņa. Vēlāk Indrānu mātes lomā pievienojusies Elza Radziņa, kura bijusi skarbāka un tiešāka.

Alfreda Amtmaņa-Briedīša tā brīža veselības stāvokļa dēļ iestudējuma sākumposmā viņu aizstāj Žanis Katlaps, kad viņš atgriežas, situāciju raksturo sekojoši "Katlaps daudz darījis, bet vēl daudz jādara. Nupat aktieri spēlē katrs par sevi vairāk, mazāk saskatāma cīņa viņu darbībā. Trūkst domu un rīcības dažādības... Jo katram raksturam sava taisnība. Šī taisnība jāpierāda katram sava, noliedzot otra taisnību. Lai publika spriež, kam bija taisnība. Viņa būs objektīva. Bet tēliem jābūt subjektīviem.”