Pirmais Ibsena lugas iestudējums pēckara Latvijā, kuru iestudējot Baļuna akcentē cilvēka lēmumu un rīcības, uzskatu un pārliecības atkarību no vides, kurā viņš dzīvo. Izrādē ir smalki izstrādātas tēlu savstarpējās attiecības, paralēli sadzīviski nolasāmajam tēlu iekšējās attīstības stāstam rit vēl viens, ko paši tēli it kā nenojauš. Nora mūsu acu priekšā spēlē vīram tik tīkamo pieauguša bērna spēli, bet pakāpeniski viņā raisās sajūta, ka kaut kas viņu laulībā ir aplams. Tomēr tāda, kāda viņa ir vīra un citu acīm, viņa nespētu pieņemt lēmumu aiziet no mājām, pamest bērnus, atstāt vīru. Kaut kam izrādes laikā aktrisē un tēlā ir jāmainās, lai šāds iekšējs spēks un pārliecība dzimtu.

Otrs izrādes centrs ir Alfreda Jaunušana Krogstā – t. s. mazais cilvēks, kurš apstākļu sakritības rezultātā tiek iedzīts stūrī un ir gatavs cīnīties ar savu vietu, saviem bērniem ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Un viņam pretī – Veltas Līnes Nora. 

Dīvainā kārtā īpašu lomu šai iestudējumā nospēlē Ziemassvētku tēma – aizliegtie baznīcas svētki ienāk kā “sapuvušās” rietumu pasaules simbols, bet atņemt lugas iestudējumam Ziemassvētku eglīti neviens neuzdrīkstas.