Šo uzvedumu gatavojot, pirmo reizi sadarbojos ar scenogrāfu Artūru Lapiņu. Dramatiskajā konfliktā šeit liela nozīme ir tieši masām, kuģa "Zarja" apkalpei. Tādēļ katra matroža lomiņa izvērtās par patstāvīgu tēlu, centos pēc tā, lai katra frāzīte, katrs izsauciens reprezentētu savu tēlu. Tāda pieeja visus aktierus aizrāva, kuģa dzīve, matrožu attiecības kļuva aktīvas, interesantas, savstarpējās saspēlēs saistītas. Ar A. Lapiņu izplānojām tā, ka kuģis atradās uz grozāmās ripas un bija apspēlējams no visām pusēm. Masa nebija statiska, katrs aktieris pildīja savu uzdevumu. Kuģa darbi ritēja disciplinēti, tad disciplīna strīdos pajuka un atkal atjaunojās. Tā izdevās iegūt vajadīgo izrādes ritumu. Finālā kuģis ar visiem lielgabalu stobriem iegriezās zālē, matroži dziedādami no aizkulisēm gāja pa skatītāju gaiteni, un pa atvērtajām durvīm zālē ieplūda soļu duna un dziesmas skaņas. Šis kopējais vilnis it kā ierāva sevī skatītājus un skatītāji saplūda ar izrādes atmosfēru.

Zariņš, J., Mans darbs teātrī, 112. lpp.