Pirmizrāde notiek 31. augustā, uzsākot sezonu, un tai ir simboliska nozīme, jo tā ir Nacionālā teātra 5000. izrāde.

Līgovakara skatā visi aktieri uznāk greznos tautastērpos, režisora Alfreda Amtmaņa-Briedīša vēlme ir ar šīs izrādes poētiku apliecināt latviskumu. Režisors pats spēlē Dūdaru, atkārtojot Mierlauka pieredzi, bet Antonijas lomā ir visu apbrīnotā salonlugu zvaigzne Lilija Štengele, kas pēc izrādes no Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa saņem zelta vārpu vainagu.

Lugas interpretācijā pirmoreiz izcelta Antonijas sievišķība un jūtas pret Dūdaru, kas izrādes finālā atklājas joprojām dzīvas.

Lai dotu iespēju dziedāt izrādes jauniešu trio – Kārlēnam, Rūdim un Ieviņai, komponists Jānis Kalniņš papildina klasisko Aleksandra Būmaņa “Skroderdienu” partitūru ar dziesmu “Lai līgojam, lai svinam”, kas turpmākajos iestudējumos kļūst par vienu no skatītāju iemīļotākiem skaņdarbiem.