Darbs top ciešā saskaņā ar autora norādēm, kas šoreiz pārsteidz ar pretenciozitāti – Andrejs Upīts raksta vēstuli teātra direkcijai un pieprasa, lai uz skatuves viss būtu tā, kā tas aprakstīts remarkās ampīra stila pulkstenis, venēciešu spogulis, Rozentāla un Purvīša gleznas...

Teātra vadība šīs smalkās lietas uz izrādes laiku īrē. Arī lugas tekstā netiek svītrots ne vārds.

Pati izrāde iecerēta kā augstākās sabiedrības atmaskošana, atklājot aprēķinu un negodīgus spēles paņēmienus ne tikai veikala lietās, bet arī savstarpējās attiecībās.

Kaijas lomā spožo raksturotājas talantu atklāj Ludmila Špīlberga.