Skati no tautas dzīves, kur galvenais tēls ir Jānis Kundziņš – bezdarbnieks ar idejām par pasaules labošanu. 

“Nav nekā tik svēta un nopietna mūsu sabiedrībā, kam nebūtu savas ironijas un savas ēnas puses Un ja visi lielie jautājumi ir atrisināmi tik reāli, tad nav vairs iemesla pretpoliem, bet apvienošanās ir neizbēgama konsekvence. Bet mazās “filosofijas” par dienas notikumiem, par kuteklīgām parādībām jaunajā Latvijā nav vairāk nekas, kā tautas sirds atvieglošanā, jo tur laukos, kur viss atkarīgs no darba, nav sakrsēšanās par galvas pilsētas sāpēm. (..) Tur pārdzīvo visu un smejas par visu. (..) Ja dzīve visus noraidītu viņu īstajās vietās, tad varbūt politiķis būtu par maiznieku, dienas varonis par cietumnieku un dažs Dons Kihots par Sančo.”

J. Akuraters, Teātra Vēstnesis Nr. 5, 1926