Leons Paegle

Leons Paegle (1890–1926) bija latviešu rakstnieks un pedagogs, kurš rakstīja dzeju, prozu un lugas.

Leons Paegle absolvēja Valmieras skolotāju semināru 1910. gadā un Šaņavska universitāti Maskavā 1917. gadā. Pirmā pasaules kara laikā viņš dzīvoja Maskavā, 1917. gadā iestājās boļševiku partijā, bet 1919. gadā atgriezās Latvijā. Viņu ievēlēja Rīgas domē 1922. un 1925. gadā. Par darbošanos Latvijas Komunistiskajā partijā viņu apcietināja 1921., 1922.–1923. un 1925. gadā.

Paegle sarakstīja piecus dzejoļu krājumus, trīs romānus, stāstus un ap divdesmit lugu. Daļa lugu veidota publicistiski politiskā teātra ievirzē, vairākas rakstītas bērniem. Viņš tulkoja no krievu un vācu valodas, kā arī sastādīja mācību grāmatas. 1970. gadā viņam pēc nāves piešķīra LĻKJS prēmiju. Miris Rīgā 1926. gadā.