Leons Paegle

Leons Paegle (1890–1926) – rakstnieks un pedagogs. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1910) un Šaņavska universitāti Maskavā (1917). Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Maskavā, šajā laikā izveidojas Paegles marksistiskais pasaules uzskats, kas izpausmi guva gan viņa dzejā (piecos dzejoļu krājumos), gan prozā – trijos romānos un stāstos – un dramatiskajos darbos. 1917. gadā iestājies Krievijas komunistiskajā (boļševiku) partijā. 1919. gadā atgriezies Latvijā, kā kreiso arodnieku kandidāts ievēlēts Rīgas domē (1922, 1925), kandidējis uz ievēlēšanu Saeimā. Par darbošanos Latvijas Komunistiskajā partijā, kā arī par nelegālās literatūras glabāšanu un centieniem gāzt pastāvošo valsts iekārtu vairākkārt apcietināts (1921, 1922–1923, 1925).

Leona Paegles lirikā vērojama latviešu romantiskās dzejas (Friča Bārdas, Aspazijas, Raiņa) ietekme. Izteiksmes amplitūda mainās no rotaļīgi liriskas, maigas līdz asi ekspresīvai, pat naturālistiskai. Darbos spēcīgs cilvēka gara brīvības un varmācības kontrastējums. Prozā mākslinieciski pārliecinošākie tā sauktie jaunatnes stāsti – "Ceļā", "Rej, rej, Krancīt!", "Pieci rubļi" u. c., kuros izteikts protests pret cilvēka pašcieņas pazemojumiem, atspoguļojas asa sociālās netaisnības izjūta. Sarakstījis ap 20 lugu, daļa no tām veidota publicistiski politiskā teātra ievirzē, rakstījis skatuves šarādes par aktuāliem politiskiem jautājumiem, arī lugas bērniem, no kurām populārākās – pasaku lugas "Ugunsputns" (1925) un "Runga, iz maisa!" (1926).