Juris Kronbergs

Juris Kronbergs (1946–2020) – dzejnieks un tulkotājs. Pirmās publikācijas 20. gs. 60. gadu vidū. 20. gs. 60.–70. gados darbojies latviešu rokmūzikas grupās. Studējis Stokholmas Universitātē. Dzeja tematika ir gana plaša – mīlestība, valoda, politiski notikumi un absurditātes, Latvijas un latviešu likteņi, trimdinieka izjūtas; cilvēks, laiks, notikums izjūtas laikā, telpā un notikumos apstādinātais mirklis. Tajā jaušama mākslas (ar krāsām un formām), literatūras (ar vārdiem, jēgu, domu un zemstrāvojumu) un mūzikas pasaules (ar tonalitātēm, mažoriem, minoriem, akordiem, melodijām) klātiene. Savukārt ģeogrāfiski tā ir pasaule, kurā sava vieta Stokholmai, Rīgai un Ņujorkai, pasaule kā atvērta telpa. Dzejas verlibra ritmiku, ikdienišķu tēlainības elementu lietojumu rosinājusi asociatīva izteiksme, franču un amerikāņu 20. gs. 60. un 70. gadu avangarda poētika, kā arī balādes un bardu dziesmas struktūra. Tulkojis zviedru valodā I. Ziedoņa epifānijas un dzeju, V. Belševicas dzeju un prozu ("Bille", 1997), A. Čaka, V. Strēlertes, K. Skujenieka dzeju. Sastādījis, uzrakstījis ievadvārdus un atdzejojis zviedru valodā latviešu dainu izlasi "Bla blommor, gyllne dagg" ("Zili ziedi, zelta rasa", 1994). Antoloģijā "Kvinnor runt Ostersjon" ("Sievietes ap Baltijas jūru", 1996) tulkojis un atdzejojis zviedru valodā A. Aizpurietes, V. Belševicas, M. Kromas darbus un latv. dainas. Sakārtojis un tulkojis latviešu literatūras antoloģiju "Nara roster over vatten" ("Tuvas balsis pāri ūdeņiem", 1997). Sastādījis un atdzejojis mūsdienu zviedru autoru izlasi "Mani zviedri" (Latvijā 2000).