Guna Ikona

Guna Ikona (1922–2011) – dzejniece un gleznotāja. Studējusi dabaszinības Latvijas Universitātē, līdztekus mācījusies glezniecību Leo Svempa studijā, darbojusies Zentas Mauriņas literārajā studijā. 1944. gadā devusies trimdā uz Vāciju, studējusi glezniecību Eslingenes latviešu mākslas studijā pie profesora Ludolfa Liberta. Klausījusies filozofijas un teoloģijas lekcijas Tībingenes universitātē. 1948. gadā izceļojusi uz Toronto Kanādā. Kopš 1968. gada nodevusies tikai glezniecībai un literāram darbam. Dzejoļu krājumu "Kodols" (1972), "Patiesības medībās" (1981), "Pēc negaisiem" (1988) un "Nirstot" (2003: dzeja un īsproza) autore. Latvijā izdoti dzejoļu krājumi "Beidzot" (1993), "Akmenī iekalt" (1995), "Aizrautība" (2007) un bilingvāls izdevums "Dzelmē" (2009), kā dzejas un prozas grāmata "Cēlie un citi" (1998). Sarakstījusi atmiņu grāmatu "Bērnības zvaigznāji" (1991). Gleznotājas devums analizēts Māra Branča grāmatā "Lidojums: Gunas Ikonas-Krūmiņas gleznojumi un zīmējumi" (2010). Piedalījusies Amerikas Latviešu apvienības, Kultūras fonda un Latvis mākslas izstādēs. Rakstījusi recenzijas par mākslu.