Bertolts Brehts

Bertolts Brehts bija vācu dramaturgs un dzejnieks, kas tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajām 20. gadsimta teātra figūrām. Viņš izstrādāja dramaturģijas stilu, ko sauc par "episko teātri", kura mērķis ir rosināt skatītājus kritiski pārdomāt sociālus jautājumus, nevis vienkārši nodoties stāstam. Brehta darbi ir zināmi ar savu sociālo pārmaiņu uzsvaru un bieži ietver tehnikas, kas atgādina skatītājiem, ka viņi skatās uz teātra izrādi — metodi, ko viņš sauca par "Verfremdungseffekt" jeb "atšķirības efektu".

No Brehta ievērojamākajiem darbiem jāmin lugas "Māte Kuraža un viņas bērni", "Trīspadsmitā opera" (sadarbībā ar komponistu Kurtu Veilu) un "Galilejas dzīve". Viņa raksti bieži izpēta varas, ekonomikas un sociālās netaisnības tēmas, izceļoties ar asu politisko filozofiju un inovatīvām teātra tehnikām. Brehta ietekme izplatās arī ārpus teātra jomas, ietekmējot mūsdienu kino, literatūru un mūsdienu teātra izrāžu veidošanas un uztveres veidus. Viņa darbi joprojām tiek pētīti un izrādīti visā pasaulē, liecinot par to ilgtspējīgu nozīmi un viņa ģeniālumu kā dramaturgam.