Henrika Ibsena lugā Solveiga apsolīja gaidīt Pēru Gintu atgriežamies no viņa klejojumiem un sevis meklējumiem. Viņa savu solījumu turēja. Un gaidīja visu dzīvi. No vienas puses, viņa iemieso absolūtu uzticību un šķīstu mīlestību, bet, no otras puses, tas ir skumjš stāsts par sievieti, kuras dzīve ir pavadīta sastingušā stāvoklī. Cik ilgi ir iespējams gaidīt un par ko šī gaidīšana pārvērš cilvēka dzīvi? Izrādes „Gaidot Gintu” pamatā ir sarunas ar sievietēm, kuras dalījušās ar saviem stāstiem. Tie ir stāsti par vientulību, cerībām, ilūzijām, abstraktu romantiku un par kādu mitoloģizētu mīlestību, kuras realitātē, iespējams, nemaz nav. “Mēs nemeklējam vainīgos, bet atbildes. Vai ir iespējams kādu sagaidīt? Vai ir vērts? Un ko tieši mēs visi gaidām?" jautā izrādes veidotāji.