Traģēdija 2 daļās

Režisore Inese Mičule, saglabājot Raiņa atdzeju, Šillera lugas Marija Stjuarte konfliktus modelē šodienas laikā un sabiedrībā. “Man tā būs izrāde par varu, dzimumu, politisko atbildību, publisko tēlu un to, cik nejauša patiesībā ir mūsu vieta varas hierarhijā”. Režisore iecerējusi pārvērst skotu karalienes Marijas Stjuartes un Elizabetes I konfliktu par psiholoģisku, politisku dueli starp divām sievietēm nevis tikai vēsturisku drāmu. Viens no iestudējuma pamatjautājumiem – vai ir iespējams pateikt, kura no abām karalienēm ir brīva? Vai abas sievietes spēs ieraudzīt viena otru kā cilvēku nevis tikai kā politisku funkciju?

Frīdriha Šillera traģēdijā Marija Stjuarte (1801) konflikta vēsturiskais pamats ir Anglijas karalienes Elizabetes I (1533-1603) varas nostiprināšanās XVI gadsimta otrajā pusē, cieši pulcējot ap sevi atbalstītājus un vēršoties pret politiskajiem sāncenšiem. Traģēdijas darbības sākums ir brīdī, kad tiesa jau ir notikusi un Marijai Stjuartei (1542-1587) lemts nāvessods. Šillers lugā abas sāncenses, turklāt radinieces, saved kopā. Vēsturiski tā nekad nav noticis. Marija Stjuarte cerēja, ka Elizabete I viņu tomēr atbrīvos, bet 1587. gadā viņai izpildīja nāvessodu, nocērtot galvu.