Kad aizveru acis, man apkārt slāņojas un čaukst. Ikviena izvēle radījusi tūkstošiem neizvēļu, kas turpina savu dzīvi. Kad acis atveru, izgaismojas aizmirstais.

Kur paliek laiks? 

“Kā pretoties nihilismam, uz patēriņu vērstam individuālismam un bailēm no citādā”, jautā filozofe Rozi Braidotti. 

Čaumalas stāsts nav izzušana. Nolobītajam ir pašam sava tagadne. Šķiedra, pa kuru tas vēlas plīst. Forma, kurā tas vēlas salipt. Nekas nav zudis, un pagātne nav melnais caurums, kas atmesto iesūc uz neatgriešanos. 

Tas, no kā cenšamies atbrīvoties, mājo mūsu vidū, kā atgādinājums par mūsu nemitīgo tapšanu, par mūžīgo nepabeigtību. 

Atlobīšanās - mainīga daudzslāņaina ainava. Mēģinājums tuvoties čaumalas čukstam.