“Skaties, kas par jaukumu visapkārt, un tu šitādā laikā par precēšanos domā!” Kad Lienei divreiz vienā dienā jāmeklē atbilde uz to pašu jautājumu, viņa izvēlas ceļu, kas sola brīvību, bet upurē mīlestību. Atraidītais Andris, stallī aplicis roku ap savu pelēcīti, paliek raudam. Tā tak bija “Salna pavasarī”? Bija – tikai Rūdolfs Blaumanis tur lika punktu, bet izrāde “Trīs bēres un divas kāzas” meklē turpinājumu citās viņa darbu lappusēs.

Blaumaņa kopoto rakstu bezkaunīgā remiksā satiekas dažādi viņa noveļu un lugu tēli, kuru dzīves krustojas un savijas liktenīgā gobelēnā, veidojot arī šodienas sabiedrības portretējumu. Kad intīmākie mirkļi kļūst par publisku šovu, izdzīvošanas stāsts kļūst par preci, bet no mazotnes audzinātie tikumi – par slazdu, un nevari uzticēties pat savai sirdsbalsij, atklājas pavisam cita laikmeta traģikomēdija.