“Simts vientulības” ir poētiska izrāde par cilvēka robežām ar pasauli, kurā vientulība ir ķermeniskās eksistences pamatstāvoklis. Darba horeogrāfija pēta pāreju starp personības būtību un kļūšanu par sabiedrības daļu, meklējot autentiskumu vientulībā un anonimitāti grupā. Radošā procesa iedvesmas avots bija Gabriela Garsijas Markesa romāns “Simts vientulības gadi” un maģiskais reālisms literatūrā. Horeogrāfija veidota, meklējot cilvēcisko caur tēliem, intuīciju un haosu, dodoties nezināmajā.

Rūta Pūce ar šo tēmu jau strādājusi 2015. gadā, kad veidojusi diplomdarbu bakalaura grāda iegūšanai horeogrāfijā: “Desmit gadus vēlāk mani joprojām nodarbina vientulības ideja un mūsu ķermeņu robežas ar pasauli. Atjaunojot un pārstrādājot šo darbu, es vientulību uztveru kā autentisku stāvokli, kurā varam svinēt visas mazās, dīvainās lietas un darbības, kam nododamies esot pilnīgā vienatnē. Kad mēs, autentiskie cilvēki, sanākam kopā, varam kļūt par masu un kopā patverties anonimitātē.”

Izrāde veidota sadarbībā ar Rīgas Baleta skolas profesionālās vidējās izglītības programmas “Laikmetīgā deja” otrā kursa audzēkņiem.