Mūzikas teātra izrāde

“Cantus Firmus” uz skatuves saved kopā četras sievietes, kuras meklē veidus, kā aizsargāt kādu vietējo Latvijas purvu — vietu, ko apdraud oligarhes plāni tā vidū izveidot luksusa spa. Bagātīgi daudzslāņainā muzikālā kompozīcija savij viņu rūpes par dabu un jautājumus par to, cik lielā mērā indivīds var — un cik lielā mērā viņam vajadzētu — rīkoties, kad saskaras ar apdraudējumu, ko uzskata par kaitējumu kopējam labumam. Sievietes kopīgi ienirst šajā pasaulē, kas viņu acu priekšā šķiet tuvojas sabrukumam, vienlaikus meklējot robežu starp apzinātu risku un motīviem, ko virza personīgās vajadzības un ego.

Cantus Firmus ir no esošiem baznīcas dziedājumiem vai himnām aizņemta melodija, kas vēsturiski kalpojusi kā pamats polifoniskajai baznīcas mūzikai viduslaikos un renesanses laikmetā. Uz Cantus Firmus pamata, sekojot stingriem polifonās rakstības principiem, tika būvētas pārējās vokālās partijas, veidojot sarežģītas un harmoniski bagātas skaņu struktūras. Šīs skaņu ainavas mūsdienu klausītājam var šķist savādi svešādas savā pārlaicīgajā skanējumā. Šādu mūziku gandrīz vienmēr atskaņoja vīrieši, jo sieviešu balsis tolaik lielākoties tika izslēgtas no publiskās baznīcas mūzikas. Tomēr aiz klosteru sienām, sievietes – brīvas no piespiedu laulībām un dižciltības pienākumu nastas – komponēja un izpildīja sarežģītus polifoniskos darbus. Balstoties sakrālajos tekstos, gregoriskajos dziedājumos un savā pielūgsmē, klusumā un izolācijā tika radīta mūzika, kas kļuva par brīvības pilnu garīgās izpausmes formu.

“Cantus Firmus” ir otrā opera Barbaras Lehtnas, Lindas Krūmiņas un Līvas Blūmas veidotajā triptihā. Viņu pirmā laikmetīgā kameropera “Monstera Deliciosa” (2023) līdzīgā veidā pievērsās ekoloģijas, klimata krīzes un sieviešu stāstu tēmām, un tika nominēta divām Spēlmaņu nakts balvām — kā labākā mazās formas izrāde un gada jaundarbs mūzikā (Līva Blūma).