Meklēt...

Izdzīvošanas piezīmes

Valmieras vasaras teātra festivāls Valmieras teātris
Pievienot vērtējumu
8.8
5 vērtējumi

Dokumentalas liecības par sievietēm divos karos. Izrāde pēc Oksanas Zabužko un Martas Hillersas dienasgrāmatām.

Izrāde ir veidota balstoties vācu žurnālistes Martas Hillers dienasgrāmatā par notikumiem Berlīnē 1945. gada pavasarī un pasaulē pazīstamās ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko esejās, kas analizē Krievijas iebrukumu Ukrainā kopš 2014. gada un Krievijas kultūras lomu tās agresijā. Marta Hillers mēģina izdzīvot apstākļos, kuros sieviet kļūst par laupījumu svešas armijas vīriešiem. Krievijas armijas vardarbības formas nemainās arī pēc gandrīz astoņdesmit gadiem. Sievietes cilvēcība, brīvā griba, pašcieņa un dzīvība kļūst par trofeju, kas bez minstināšanās tiek sagrābta. Kopā ar pulksteņiem, paklājiem, podiem un veļasmašīnām tā kļūst par iekarošanas formu un uzvaras simbolu. Oksana Zabužko uzdod jautājumu – kāpēc un kā šis karš ir iespējams?

Izrāde tiek iestudēta Valmieras teātra 2024./2025.gada sezonas repertuāra ietvaros.

Izrādes ilgums
2st.
Sezona
2024 / 2025
Pirmizrāde
2. augustā, 2024.
03.12
Otrdiena
18:30

Valmieras Drāmas teātris, Apaļā zāle

Valmiera, Lāčplēša iela 4
Biļetes
18.12
Trešdiena
19:00

Valmieras Drāmas teātris, Tabakas fabrika Lielā zāle

Rīga, Miera iela 58A
Biļetes
19.12
Ceturtdiena
19:00

Valmieras Drāmas teātris, Tabakas fabrika Lielā zāle

Rīga, Miera iela 58A
Biļetes
12.01
Svētdiena
13:00

Valmieras Drāmas teātris, Apaļā zāle

Valmiera, Lāčplēša iela 4
Biļetes

Radošā komanda

Mākslinieks Grāfienes
Autori Oksana Zabužko
Marta Hillers
Režisors Mārtiņš Eihe
Dramaturģe Krista Burāne
Komponists Emīls Zilberts
diena.lv
diena.lv - Henrieta Verhoustinska

Valmieras vasaras teātra festivāla amplitūda ir plaša – no performances līdz klasiskam teātrim, no kopienas izrādes līdz piedzimšanas stāstiem, no komiskā līdz traģiskajam

lsm.lv
lsm.lv - Kitija Balcare

Kas pēc šņabja, lamuvārdiem un nesodāmības smakojošajiem vīriešiem liek kara apstākļos no sievietēm plēst nost deviņas ādas? Kleitas rakstu rakstos, puķītēs un bantītēs, kļūst par mēmām piemiņas vietām, kur vārdiem nav vietas.