Andris Keišs: “Jau divdesmit astoto gadu es gan uz skatuves, gan kameru priekšā izdzīvoju svešas dzīves. Tas aizņem lielu daļu manas dzīves. Ja vakaros, izrāžu laikā, tās svešās dzīves tiek dzīvotas, tad no rītiem mēģinājumos svešās dzīves tiek analizētas.

Gribas uz brīdi apstāties, un, kā Ojārs Vācietis teica, “izlidot kā bitei” cauri tam, kas jau aiz muguras. Cauri savai dzīvei. Paldies Dievam, viss līdzšinējais ir prieka un maiguma pilns.

Es zinu, ka mani sagaida daudz prieka, draudzības un atklāsmju arī turpmāk, bet gribas piefiksēt pagājušo, lai neizplēn.”