Ansītis. Un Grietiņa. Divi mīlīgi bērniņi ar jaukiem vārdiņiem dzīvo mājiņā kopā ar tētīti un mammīti, kuri kādu dienu… nolemj aizvest savus bērnus uz mežu UN TUR ATSTĀT.

Pasakām ir trīs labas īpašības. Pirmā – tās nekad nenoveco, dārgie bērni un vecāki, nekas nav mainījies pēdējo divsimts gadu laikā, biezoknī joprojām dzīvo ragana, un, rijot saldumus bez sāta, joprojām var iekulties nepatikšanās. Otrā – no bezizejas pasakās vienmēr ir kāda izeja. Pat, ja liekas, ka nav – tā uzrodas tepat aiz stūra vai mežā aiz līkā koka. Un visbeidzot trešā – pasakas ir lieliska vieta, kur mācīties baidīties. Jo pasakas vienmēr beidzas laimīgi. Nu, ja vien tu neesi Ragana.

Izrādi iedvesmojusi Brāļu Grimmu iniciācijas pasaka, kā arī  bērniem un jauniešiem aktuālais “dark” filmu un multiplikācijas stils ar “Wednesday”, “Adamsu ģimene” un “Viesnīca Transilvānija” kā spilgtākajiem piemēriem izrādes satura pasniegšanai un vizuālajai izteiksmei. Izrāde ir emocionāls un aktuāls stāsts par bērnu un vecāku attiecībām uz tādu sociālu izaicinājumu kā nabadzības, populārās kultūras un komercijas radītā spiediena fona. Izrāde Ansīša un Grietiņas stāstu tēlo ironiskā mūsdienu kontekstā, kur  bērni un jaunieši aizraujas ar pārmērīgu cukura patēriņu, ierīču un vielu atkarībām, saskaras ar vecāku pāraprūpi un nevienādu dzimumu lomu uztveri . 

“Ansītis un Grietiņa” ir pasaka ne tikai par bērnu pieaugšanu , bet arī par pieaugušo pasauli, ko apgrūtina morālas dilemmas un izaicinājumi. Šī izrāde ir aicinājums domāt par vecāku lomu, bērnu vajadzībām un sabiedrības atbildību, kā arī par to, kā katrs no mums var nonākt situācijā, kad viss, ko mēs uzskatām par pašsaprotamu, var tikt apdraudēts.