Muzikāla traģēdija.

Eižens d’Albērs (1864-1864) operu "Kains" komponēja 1900. gadā. Tā pirmizrādīta tā paša gada 17. februārī Berlīnes Karaliskajā operā (Königliches Operhaus), kas šodien saucas Berlīnes Valsts opera "Unter der Linden".

Operas librets veidots kā Vecās Derības 1.Mozus grāmatas 4. nodaļā aprakstītā Kaina grēka, nogalinot savu brāli Ābelu, mākslinieciska fantāzija, un šodien ir aktuāls no visiem aspektiem. Šīs operas notis JVLMA Operstudijas "Figaro” kādreiz uzvedamo operu plauktā gulēja gandrīz divdesmit gadus, gaidot laiku, kad būs aktuāla un vajadzīga. Un diemžēl šo laiku sagaidīja. 

Ja iepriekšējā Operstudijas "Figaro” iestudējumā – Žana Krasa operā Polifēms, caur sengrieķu mītu runājām par traģiskajām sekām, ko cilvēkam, viņa dzīvei un mīlestībai nodara kara šausmas, tad šajā operā mēs runājam par šodien visaktuālāko – ticību un neticību, mīlestību un nodevību, dzīvību un nāvi. Runājam par to, cik viltīgi un gudri, ar glaimiem un sagrozītām patiesībām, ļaunums iekļūst mūsos. Tikai nedaudz sašķiebjot mūsu domas, tas it kā pašiem ļauj nonākt pie atziņas, ka nonāvēt nozīmē atbrīvot, nonāvēt nozīmē darīt labu un dot mieru. Un tad cilvēks, noliedzis sevī Dievu, kļūst par nomaldījušos zvēru. Un brālis nogalina brāli…

Te ir vieta gan asociācijām par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kur ļaunums savā starpā liek karot divām tik tuvām tautām, gan par globālām norisēm, kur redzam tik daudz naida un negāciju. Bet opera ir arī par to, ka vara, kas vedina uz ļauno, lai kā tā gribētu sevi uzskatīt par pasaules valdnieci, stāv zemāk par to Avotu, kurš ir Lielais Taisnīgums, Lielā Gaisma, un ko saucam par Dievu. Un Dievs, sevī ietverot visu pasauli un tās esamību, beigās vienmēr uzvar…

Ieeja par ziedojumiem baznīcai.