Arkādija
Jaunais Rīgas teātrisToma Stoparda intelektuālais detektīvs savā laikā bija JRT klasika. Uz šo izrādi pie mums nāca arī skatītāji, kuri teātri neapmeklēja.
Nomainījusies aktieru un skatītāju paaudze – un jaunajā iestudējumā viss būs savādāk, tikai teksts tas pats.
Unikāla luga, jo tā apvieno visu aktuālo gan eksaktajās, gan humanitārajās zinātnēs – no literatūras vēstures līdz matemātikai un bioloģijai. Šis ir tas gadījums, kad luga ir gudrāka par mums visiem kopā. Un tā ir mīkla, ko nekad neatminēsim.
Repertuārs
|
16:00 |
Jaunais Rīgas teātris, Lielā zāle Rīga, Lāčplēša iela 25 |
Izpārdots |
|
16:00 |
Jaunais Rīgas teātris, Lielā zāle Rīga, Lāčplēša iela 25 |
Izpārdots |
|
18:00 |
Jaunais Rīgas teātris, Lielā zāle Rīga, Lāčplēša iela 25 |
Izpārdots |
|
18:00 |
Jaunais Rīgas teātris, Lielā zāle Rīga, Lāčplēša iela 25 |
Izpārdots |
|
18:00 |
Jaunais Rīgas teātris, Lielā zāle Rīga, Lāčplēša iela 25 |
Izpārdots |
|
16:00 |
Jaunais Rīgas teātris, Lielā zāle Rīga, Lāčplēša iela 25 |
Izpārdots |
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autors | Toms Stopards |
| Kostīmu māksliniece | Kristīne Jurjāne |
| Režisors | Alvis Hermanis |
| Gaismu mākslinieks | Lauris Johansons |
| Scenogrāfs | Mārtiņš Vilkārsis |
| Tulkotājs | Normunds Naumanis |
| Video māksliniece | Ineta Sipunova |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Izrāde “Arkādija” Jaunajā Rīgas teātrī ir izaicinājums Alvja Hermaņa un aktieru spējām “atslēgt” tekstu šobrīd valdošo domu konstelācijā.
Šodienas Arkādija ir sadalīta četros, ne vairs divos cēlienos, un izrādes ilgumu daudz vieglāk paciešamu dara arī tas, ka, pirmkārt, katrs nākamais cēliens ir īsāks par iepriekšējo, otrkārt, tajos pieaug spriedze un temps.
Tas, ka “Arkādija” peld visai grūti definējamos ūdeņos, ir licis recenziju autoriem uzdot jautājumu, par ko šī izrāde ir. Arī es nebūšu palīgs šai ziņā.
Kad Arkādijas fināla valsim virsū klājas valša projekcija no 1998. gada izrādes, tā šķiet apstiprinām, ka šodien Alvim Hermanim teātris ir vajadzīgs (tikai?) kā atmiņu mašīna.
Tā arī netop skaidrs, ko režisors ar šo izrādi ir gribējis pateikt, no kādas Arkādijas viņš atvadās šoreiz un pēc kādas ilgojas. Vienlaikus ieguvums nenoliedzami ir dzirdēt Toma Stoparda tekstu vairāku ievērības cienīgu aktierdarbu atveidā.
Ienāca prātā "aiz manis — kaut ūdens plūdi". Protams, diez vai Hermanis gribēja tik ciniskā atklātībā teikt, ka teātrim (vai vismaz JRT) jāsadeg kopā ar viņu. Tomēr — vai tad tas nenotiek?