Mīlestība ir kā trauksmains sapņu lidojums, kas mākslinieku apciemo visnegaidītākajos brīžos. Tā rada iedvesmu, kas ir piederīga mīlestībai un kaislībai iepretim ikdienišķajai pasaules realitātei.

Mīlestība uz dzīvi un sievieti.

Čaks bija sabiedrības dvēsele – kur bija Čaks, tur bija dzīvība. Asprātīgi tosti, pagodinājumi kādām pavisam necilām sievietēm, kas, dzejnieka izceltas, pēkšņi aizkustinoši iemirdzējās. Īso svārku, skatiena vilinājuma, kairo pieskārienu akcentējums veidoja Čaka erotisko dzeju, kam bija saikne ar dziļāko, tikai apjaušamo juteklību.

Niks Matvejevs bija dzīves gardēdis, vienlaikus kautrīgs un labsirdīgs cilvēks, ar nebēdnīgi dzirkstošām acīm. Mūziķis, komponists, apveltīts ar izcilu humora izjūtu, stāstnieka talantu un plašu sirdi. Niks mums ir atstājis divus diskus ar Čaka dzeju: “Dziesmas meitenēm” un “Atzīšanās”. Izrādē “Mīlestības gads” skan dziesmas no šiem diskiem Mārtiņa Vilsona izpildījumā.