Piedzīvojums vienam.

Pēc Daniela Defo stāsta motīviem.

Viesistabā aiz dīvāna, šķūnī aiz malkas kaudzes, dārza stūrī vai uz neapdzīvotas salas – katrs bērnībā ir gribējis būvēt savu pasauli viens.

Viens – tas nozīmē, ka neviens neskatās un vari darīt pa savam – griezt desas šķēli trīsreiz biezāku kā maizi, neiet laicīgi gulēt, gulēt līdz pusdienlaikam, gulēt ar kājām uz spilvena, gulēt, kur pagadās, galu galā – neiet gulēt vispār; tā vietā nakts vidū, skaļi aurojot, cīnīties ar pūķi vai kanibāliem.

Viens – tas nozīmē arī to, ka nav ar ko samīļoties, jāraud vienam un arī jāsmejas vienam. Vienam jādzied miega dziesma, vienam jāizlemj, vienam jāslimo, nav neviena, kam pastāstīt savu ģeniālo joku. Ja vien tu neesi pieradinājis kādu papagaili, pūķi vai kanibālu.

Izrāde tiem, kas šobrīd ir bērni, kam ir bērni vai kas paši ir bijuši bērni.