Suņu ciema Nelaimes lācis
Latvijas Nacionālais teātrisTraģikomēdija.
Iedvesmojoties no Larsa fon Trīra filmas "Dogvila".
Tas būs ceļojums, paliekot uz vietas. Kas notiek, kad “pagriez otru vaigu” sastopas ar “aci pret aci un zobu pret zobu”. Tas būs par mūžīgu kārdinājumu un kārdinātāju. Kā ir, ja skatīties drīkst, bet nedrīkst pieskarties, pieskarties drīkst, bet nedrīkst iekosties, iekosties drīkst, bet nedrīkst sakošļāt, sakošļāt drīkst, bet nedrīkst izgaršot, izgaršot drīkst, bet nedrīkst norīt. Atcerieties, katrs varmāka uzskata sevi par upuri. Indivīds ir gudrs, stulba ir masa. Ja sods par jebkuru noziegumu nenāk ātri, gan noziegums, gan sods kļūst neadekvāti lieli. Agresoru vienmēr aizvaino upura nevēlēšanās atdoties labprātīgi un provocē vēl lielāku agresiju. Pāridarījuma piedošana ir līdzjūtīga līdzdalība noziegumā. Ir situācijas, kurās nežēlība ir daudz līdzjūtīgāka, konstruktīvāka un mazāk postoša nekā (bezgalīga) mīlestība.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autors | Regnārs Vaivars |
| Kostīmu māksliniece | Madara Botmane |
| Režisors | Regnārs Vaivars |
| Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
| Muzikālā noformējuma autors | Regnārs Vaivars |
| Scenogrāfs | Valters Kristbergs |
| Skaņu dizainers | Gints Rutks |
| Video mākslinieks | Toms Zeļģis |
| Vokālā pedagoģe | Zane Šmite |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Regnāra Vaivara Nacionālajā teātrī iestudētā izrāde “Suņu ciema Nelaimes lācis” izsaukusi pretrunīgus vērtējumus.
Režisora Regnāra Vaivara izrāde Suņu ciema Nelaimes lācis reflektē par vardarbības ietekmi uz cilvēka pašcieņu un vērtību sistēmu, turklāt – caur reliģiskas morāles prizmu
Tēlu komentāros daudz kas loģiski saprotams un identificējams ar savas ikdienas pieredzes novērojumiem un domu gaitu, un tieši tajās mūsu ikdienas domāšanas un attiecību izvēlēs, iespējams, atrodams tas “Laimes lācis”, kas šoreiz izrādē neierodas.