Spēlēju, dancoju
Latvijas Nacionālais teātrisKāds ir mākslinieka uzdevums? Izklaidēt? Paust savu pilsonisko nostāju? Protestēt pret pasaules netaisnībām? Iestāties par vājākajiem? Sniegt reliģisku pārdzīvojumu vai propagandēt ideoloģiskās pārliecības? Un, ja jā – tad kuras? Savas vai mākslas darba finansētāju? Kurā brīdī ziedojums kļūst par kukuli, sponsors par cenzoru, bet krogus dzērājs par varoni?
Kamēr kāds vientuļš mākslinieks naivi tic savām spējām mainīt notikumu gaitu ar paša radītas dziesmas palīdzību, alkatības pārņemtajā velnu rijā jau sen viss ir izlemts viņa vietā. Tomēr jebkurai visatļautībai reiz pienāk gals.
Repertuārs
|
18:00 |
Latvijas Nacionālais teātris, Lielā zāle Rīga, Kronvalda bulvāris 2 |
Biļetes |
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autors | Rainis |
| Horeogrāfe | Elīna Gediņa |
| Kostīmu māksliniece | Ilze Vītoliņa |
| Režisors | Elmārs Seņkovs |
| Dramaturģe | Justīne Kļava |
| Horeogrāfa asistente | Līva Apšeniece |
| Komponists | Edgars Mākens |
| Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
| Grima māksliniece | Aija Beata Rjabovska |
| Scenogrāfs | Reinis Suhanovs |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Iestudējuma darbība norisinās divās laiktelpās, precīzāk – divās tagadnēs: īsajā – nupat uz vietas, garajā – vienmēr (kur tiek kāpts uz grābekļiem). Īsajā tagadnē notiek Leldes kāzu deja un nāve, un ņemšanās ap to, kā arī viņas laimīgā atgriešanās dzīvē. Garā tagadne ir nepārejoša Velnu rijā.
Izrādes finālā, kad Tots spēlē kā Leldes un basģitāras, tā arī manas kā skatītāja sirds stīgas, tās tiek ievibrētas tā, ka vēl laiciņu turpinu klusām zumzināt basģitāras spēlētos toņus. Pustoņus. Sirdstoņus. Trāpīja īstajās stīgās.
Seņkova izrādi izturamu padara «bilde» — kā allaž (šoreiz kā pašvērtība), skaistā Reiņa Suhanova scenogrāfija, Ilzes Vītoliņas tērpi un Nacionālā teātra aktieri, kas spēlē ar lielu pašatdevi.
Latvijas Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrāde “Spēlēju, dancoju” Elmāra Seņkova režijā ir ļoti rainiska, kaut arī no paša Raiņa tekstiem tajā maz. Rainiska tā ir tālab, ka tajā ir izrādes radošās komandas atkailinātie nervi, cīņa ar sevi un sabiedrību, aizvainojums, dusmas, bet pāri visam sāpes.
Elmāra Seņkova skats uz lugā tēloto sabiedrību ir tikpat nesaudzīgs, un viņš ar uzveduma radošo komandu skaidri definē jaunā iestudējuma žanru – “muzikālā satīra” –, to strikti realizējot visos izrādes komponentos.
Latvijas Nacionālā teātra nu jau bijušais mākslinieciskais vadītājs Raiņa lugu Spēlēju, dancoju izmanto, lai pateiktu visu, ko domā gan par sabiedrību, gan politiķiem
Šī ir izrāde, kuru es baidos ieteikt paziņām, jo vēstījums pamatīgi atšķiras no Raiņa ieceres. Trīs plānu sarežģītības vietā ir tikai divi – mākslinieks un sliktie jeb dzīvie un iekšēji jau mirušie.
Kaktuss – 10.0
Sakiet ko gribat, bet šajā izrāde ir kaut kas ļoti suģestējošs. Un tā laikam ir patiesība, par īsto realitāti un "velnu riju" kurā dzīvojam ik dienas, kas ietērpta fantastiskā vizuālā, muzikālā, dramaturģiskā izrādē! Paldies māksliniekiem! Vai ietu vēlreiz? Noteikti! Un arī iesaku to jums!
2Egle – 10.0
Viss patika, bija interesanti no sākuma līdz beigām. Asprātīgi. Aktuāli. Aktieriem patīk. Radās sajūta, ka vienā izrādē skatos gan Raiņa lugu, gan Žurku Kornēliju. Ļoti labs sezonas sākums!
2Aizkulises – 5.0
Režisora un sabiedroto paštīksmināšanās par sevi gūst uzvaru pār mākslinieka brīvību un mākslas faktu. Te izrāde kļūst par pašmērķi, zaudē spēku. Pasaka par what if, priviliģēta iespēja režisoram izlikt savu aizvainojumu un realitātes nepieņemšana.
2Ieva – 10.0
Ļoti spilgta, laikmetīga izrāde, kuras vēstījumu pastiprina aktuālais kontekts. Nepatiks tiem, kam samta uniforma pieaugusi pie muguras. Pārējie applaudēja, kājās stāvot.
2skaidrit – 3.0
Garlaicīga Raiņa simbolisma popkulturizācija. Neturas kopā "Kornēlijas Žurkas" stila sākums ar it kā Raiņa Velnu rijas tekstu. Popkultūras brīvības aizstāvība? Pret ko? Pagātnes klasisko mākslu? Vai tas prasa ziedošanos ?
2Rozalija Roze – 6.0
Pirmā Dombrovska izrāde nacionālā sastāvā un ļoti labi varēja redzēt, ka ir jau pieradis pie Seņkova stila strādājot Liepājā. Turpretim, vidējās paaudzes aktieri izskatījās, ka mocījās, kaut kā diktan redzams tas bija Ančevska sejā. Kopumā, izrādes doma laba, vienīgi vai šādā izpildījumā tas rādāms? Mans vērtējums bija 5, bet Egons pacēla kopējo vērtējumu uz 6. Ļoti ceru, ka viņam tiks kāda laba raksturloma, kurā varēs izpausties uz visiem 100%.
1Līga – 10.0
Izcili aktieri, kustības un mūzika. Elles ainas interesantas. Sākums neuzrunā. Kaut kas tomēr kopā nesaslēdzās.
0AnnijaJ – 9.0
Daudzslaiņaina. Varēja zemtekstā saskatīt gan teātra vadības maiņas situāciju, gan režisora apvainošanos par aiziešanu. Pateicoties pareizajā brīdī uzliktiem jauniem akcentiem (mūzika vai dekorāciju maiņa, joks vai cits) , izrāde spēja noturēt uzmanību ik vienam skatītājam, arī tiem, kam kopumā izrāde varbūt negāja pie sirds. Noteikti netradicionāla. Patika, ka izrādes dekori tiek izmantoti ārpus skatuves, veidojot skatītajam pirmo saskarsmi ar izrādi un tā noskaņu, pirms tā vēl sākusies.
0paulabicka@gmail.com – 10.0
Izrāde pilna ar pārsteigumiem un ironiskiem mirkļiem. Ļoti patika un uzrunāja! Bravo
0Daina – 7.0
Diemžēl vājākā no redzētajām (gana daudz) E.Seņkova izrādēm. Skumji, jo Seņkovs ir viens no man tuvākajiem režisoriem
0elksnite.ginta@gmail.com – 7.0
Perfekti
0pekkonens@gmail.com – 8.0
Raimonds Celms - izcili!
0mia – 10.0
Scenogrāfija 11/10 Raimonda celma sniegums 12/10 un visādi citādi lieliska izrāde.
0paulakalnina – 10.0
Drosmīgi - aktuāli - spilgti
0Astrīda Kromule – 10.0
Ļoti labs režisora, scenogrāfa un aktieru darbs.
0Dymanta – 10.0
Ļoti patika Speleju, dancoju. Lieliska ironizācija.
0LielaisČiekurs – 10.0
Iedvesmojoši.
0baibatilhena – 10.0
Māksliniekam no sirds skaidrs, kā nokļūt šajā satīras pilnajā notikumu ķēdē.
0