Marats/ Sads
Latvijas Nacionālais teātrisPēc Pētera Veisa lugas motīviem.
Vājinieku opera.
Pēdējos trīspadsmit dzīves gadus skandalozais rakstnieks un bēdīgi slavenais izvirtulis marķīzs de Sads pavadīja Šarantonas psihiatriskajā klīnikā. Dziednīcas direktors savu iestādi esot vadījis pēc modīgiem un humāniem principiem, tāpēc klīnikas telpās Sadam atļāvis organizēt saviesīgas vakariņas, balles un koncertus, kā arī iestudēt un izrādīt paša marķīza rakstītas lugas. Šajos ekscentriskajos uzvedumos kā dīvainā mākslas terapijā piedalījās pārējie dziednīcas pacienti, un drīz vien trako nama teātrālie vakari kļuva par elitāru modes lietu, ko bija jāpieredz visam Bonaparta laika sabiedrības krējumam.
Izrāde “Marats/Sads” ir mēģinājums iztēloties un restaurēt vienu no šīm pshihiatriskajā klīnikā iestudētajām izrādēm – vērienīgu, muzikālu uzvedumu par revolucionāla un tautas drauga Žana Pola Marata pēdējo stundiņu – slaveno nāvi vannā.
Tas ir dzīvnieciski juteklisks un filozofiski pielādēts darbs, kas risina jautājumus par revolūcijas nepieciešamību un to, vai pārmaiņām jāsākas sabiedrībā vai īpatnī.
Repertuārs
|
18:00 |
Latvijas Nacionālais teātris, Lielā zāle Rīga, Kronvalda bulvāris 2 |
Izpārdots |
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Atdzejotājs | Arvis Viguls |
Autors | Pēteris Veiss |
Kostīmu mākslinieks | Adriāns Toms Kulpe |
Režisori | Klāvs Mellis Rūdolfs Gediņš |
Dramaturgi | Rūdolfs Gediņš Klāvs Mellis Arvis Viguls |
Komponists | Edgars Mākens |
Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
Scenogrāfs | Adriāns Toms Kulpe |
Tulkotāja | Silvija Brice |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Jāsaka gan, ka aizraujošāk nekā skatīties izrādi man bija risināt tās tapšanas rēbusu. Iespējams, tāpēc, ka raibajā haosā trūka dažu trāpīgu uzsvaru un paužu refleksijai.
Pēc intensīva pārsātinājuma un stimulu sprādziena pusotras stundas garumā pilnīgi negaidīti atskan Leona Brieža vārdi no nu jau "pārspēlētas" "Credo" dziesmas. Kad nekas nav palicis tevī, tad paliks vairs tikai prieks. Kas paliek skatītājam?
Nacionālā teātra jauniestudējuma Marats/Sads veidotāji ceļvežus skatītājiem neizsniedz. Skaidrs, ka tā ir spēle, bet nav gluži skaidrs, par ko un kāpēc
Grūti pateikt, vai izrādes stāstā un estētikā skatītājam izdodas “iebraukt” arī bez priekšzināšanām par vēsturi un kvadrifroniešu māksliniecisko rokrakstu, kam raksturīga nosliece uz joku plēšanu.
Latvijas Nacionālā teātra izrāde Marats/Sads iesmej par politiku, patētiskām jūtām, veselo saprātu un nesniedz nekādas atbildes