Marats/ Sads
Latvijas Nacionālais teātrisPēc Pētera Veisa lugas motīviem.
Vājinieku opera.
Pēdējos trīspadsmit dzīves gadus skandalozais rakstnieks un bēdīgi slavenais izvirtulis marķīzs de Sads pavadīja Šarantonas psihiatriskajā klīnikā. Dziednīcas direktors savu iestādi esot vadījis pēc modīgiem un humāniem principiem, tāpēc klīnikas telpās Sadam atļāvis organizēt saviesīgas vakariņas, balles un koncertus, kā arī iestudēt un izrādīt paša marķīza rakstītas lugas. Šajos ekscentriskajos uzvedumos kā dīvainā mākslas terapijā piedalījās pārējie dziednīcas pacienti, un drīz vien trako nama teātrālie vakari kļuva par elitāru modes lietu, ko bija jāpieredz visam Bonaparta laika sabiedrības krējumam.
Izrāde “Marats/Sads” ir mēģinājums iztēloties un restaurēt vienu no šīm pshihiatriskajā klīnikā iestudētajām izrādēm – vērienīgu, muzikālu uzvedumu par revolucionāla un tautas drauga Žana Pola Marata pēdējo stundiņu – slaveno nāvi vannā.
Tas ir dzīvnieciski juteklisks un filozofiski pielādēts darbs, kas risina jautājumus par revolūcijas nepieciešamību un to, vai pārmaiņām jāsākas sabiedrībā vai īpatnī.
Repertuārs
|
19:00 |
Latvijas Nacionālais teātris, Lielā zāle Rīga, Kronvalda bulvāris 2 |
Biļetes |
|
18:00 |
Latvijas Nacionālais teātris, Lielā zāle Rīga, Kronvalda bulvāris 2 |
Biļetes |
|
19:00 |
Latvijas Nacionālais teātris, Lielā zāle Rīga, Kronvalda bulvāris 2 |
Biļetes |
|
19:00 |
Latvijas Nacionālais teātris, Lielā zāle Rīga, Kronvalda bulvāris 2 |
Biļetes |
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Mākslinieks | Adrians Kalupe |
| Atdzejotājs | Arvis Viguls |
| Autors | Pēteris Veiss |
| Režisori | Klāvs Mellis Rūdolfs Gediņš |
| Dramaturgi | Klāvs Mellis Rūdolfs Gediņš Arvis Viguls |
| Komponists | Edgars Mākens |
| Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
| Tulkotāja | Silvija Brice |
SkatitajsNoVidzemes – 7.0
Kopumā nekāda vaina, bet mazliet aiz matiem jāvelk izrādes būtība un stāsts. Tāds jestrs, bet arī drūms Nacionālā mistrojums - savienojas dziedošie aktieri ar tieši tādām klasisko dziedošo aktieru noskaņām un pretīguma, psihiskā ievirze, kas šķiet šo teātri mazliet pārņēmusi (ne sliktā ziņā, tāds tik novērojums). Kas nu gan bija varens - paši pēdējie izrādes mirkļi. Vizuāli iespaidīgi. Teiktu, ka interesanti uz šo visu paskatīties. Domu atrast palīdzēja dzirdētie ziņu sižeti pirms izrādes. Teiktu gan, ka radošajai komandai bijuši labāki (vai man labāk patikuši) darbi, kur gan bez cepures gribās palikt.
1Paprikoze – 4.0
Smuks papīrīts, bet bez končas! Uztvēru kā košu koncertu ar dramatiskām dziesmām. Pietrūka temporitma, īstuma. Kaut kā tukši. Patika akordeoni un Bargais grimā, tas gan bija kaut kas iepriekš neredzēts.
1Omārs – 1.0
Nesapratu, kas tieši tur bij jāsaprot? Par ko un kādēļ ir šī izrāde? Mokoši gari - kaut tikai 1 cēliens. Mūzika nedaudz atdzīvina, tomēr lielākais jautājums - kādēļ vairot psihiatrisko slimnīcu stigmatizāciju šodien? NT sezona vienā vājprāta toņkārtā...
0Smile – 8.0
Izrāde no sērijas - savējie sapratīs. Otra labākā abonementa izrāde šajā sezonā.
0