“Medus garša” (1958), kas  ir autores debijas luga un izrādījusies arī pati veiksmīgākā dramaturģes biogrāfijā,  ir stāsts par sarežģītajām mātes (Helēna) un meitas (Džozefīne) attiecībām. Tā kā māti vairāk interesē gan alkohols, gan attiecības ar kārtējo mīļāko, Džo izmisīgi meklē pati savu dzīves ceļu, kas ne vienmēr noved pie labākajām izvēlēm.

Lugas dramatismu veido gan smagie sociālie apstākļi, gan mīlestības trūkums, kuru izjūt abas sievietes, cenšoties to kompensēt, kā nu katra prot. Autore lugā nevairās runāt par sarežģītām tēmām – pusaudžu grūtniecību, vientulību u.c.

“Kodols materiālā ir ļoti vienkāršs – par cilvēkiem, kas nesaņem to, ko viņi vēlas. Lugā ir māte, kas nav ne slikta, ne laba. Viņa ir viena. Ar savu ķibeli. Tāpat kā viņas meita – viena ar šo ķibeli. Abas ir vienas ar bērnu. Viena ir vientuļa, un otra ir vientuļa. Gan viena, gan otra ļoti grib justies labi, un abas gan jau zina, kā palīdzēt, tikai ir kaut kādi mazie parādiņi vai kaut kādas sāpītes, kuras mēs kāda iemesla pēc neatrisinām, un tik turpinām kraut uz pleciem. Arī dzīvē mēs nespējam pateikt to, ko patiesībā jūtam, mūsdienu pasaulē to ir ļoti grūti izdarīt. Taču es mēģināšu meklēt šajā izrādē arī vieglumu un humoru,” par materiālu saka režisors Mārtiņš Kalita.