Sirēna vilina skatītāju savos valgos. Vai tas būtu tikai nevainīgs žests? Vai viņa meklē patiesu saikni ar otru cilvēku, vai tā tomēr ir tikai viltīga taktika un spēks, ar kuru padižoties? Ir grūti uztvert viņas patiesos motīvus, situācijas mainās, tiklīdz esam sākuši tās saprast. Viss, kas šķitis īsts, izrādās maldinošs. Deja grib iegūt skatītāju savā varā, tā grib viņu aizraut ar savu iekšējo loģiku un detaļām. Deja mainīsies mūžīgi, cenšoties sasniegt Sirēnai piemītošo spēku, un, tiklīdz tās jaunie iemiesojumi iegūs materiālu veidolu, vecās ādas izgaisīs no atmiņas.

“Sirēnas dejā” klasicisms nonāk konfliktā ar laikmetīgo redzējumu par to, kas ir patiess, magnētisks vai maldinošs, mēģinot izprast, kā izskatās pavedināšana un cik ilgi cilvēks spēj izlikties.