To vienu čomiņu zina visi. Jūda visumā bija superīgs džeks – kaimiņu puišelim atdeva rotaļu vilciņu, baroja izsalkušos s tas kaķus, palīdzēja klibajiem uzkāpt pa trepēm, paturēja durvis tantukam, galīgi nav bijis lecīgs, reizēm gan esot iemetis tā pavairāk. Bet visi runā tikai par to vienu greizi nogājušo lietu.

Debesīs nonāk iekarsusi feministe, kura nolemj uzsākt kašķi ar šķīstītavas  korumpētajiem vīriešu dzimtes ierēdņiem. Viņa ņemas apšaubīt mums zināmā superīgā džeka sodu – vai tiešām viņš būtu pelnījis pačakarēt savu pēcnāves dzīvi ellē tikai tāpēc, ka nodevis Jēzu. Šķīstītavā sākas šovs tikai pieaugušajiem, kā TV studijā pēc pusnakts. Freids piesauc Jūda bērnības traumas. Māte Terēze nesaprot par ko vispār ir runa, jo aizmirsusi dzirdes aparātu. Tumsas pavēlnieks Sātans sabotē apsūdzības un arī attaisnojumus, jo ir pārāk sašņaucies, lai kaut ko uztvertu nopietni, un vispār viņam nepatīk feministes. Savukārt, vecais draugs Jēzus Kristus uzmundrinoši smaida un saka: “Arī šie sūdi pāries!” Svētajam Pēterim vēl joprojām nekas neinteresē tik ļoti kā zivis. Tiek nopratināti arī citi Jūdas kolēģi: apustuļi, svētie un arī tāds vispāratzīts sūdabrālis kā Poncijs Pilāts. Beigās kādam tomēr kaut kas pielec, bet tas nav Jūda. 

Brīdinājums:  

Lugā smejas par nāvi, vardarbību un pašnāvību (konkrēti – pakāršanos olīvkokā). Tēli runā asprātīgas replikas, kurās daži varētu saklausīt homofobiju un seksismu. Būs dzirdami izteicieni, kas vērsti pret īriem (un tēli nekautrīgi smejas arī par citu tautību rudiem un vasarraibumainiem cilvēkiem). Ir dzirdami melni joki par ēšanas traucējumiem, tiek lietoti vārdi, kuri varētu aizskart romu izcelsmes cilvēkus. Necenzēti vārdi ir palikuši necenzēti. Tiek ironizēts par antisemītismu, un dažām personām patiešām ir antisemītiski uzskati (kaut liela daļa personu ir ebreji). Tomēr tam visam pa virsu nenormāli asprātīgā luga risina katram paškritiskam cilvēkam svarīgu jautājumu, vai sirdsapziņas mokas nav nāvējošākas par jebkuru citu sodu.