Mirdzoši uzraksti, neona zīmes, košas krāsas un vilinoša mūzika – tā izskatās nakts pasaule, kurā pieaugušo izklaides mijas ar bērnišķīgu prieku par jaunām, čaukstošām banknotēm. Kas kādreiz bija vien laternu gaismas, kas pievilina ne tikai naktauriņus, bet arī vientuļus baudas meklētājus, tagad ielu garumā kārdina ar uzrakstiem “Laime”. Lilioms ir spēļu zāles pārzinis, kuram blakus vienmēr ir veiksme, tāpēc ne viena vien spēļu baudītāja vēlas sēdēt viņam cieši klāt. Spožumu ap Liliomu neaptumšo pat viņa paša vientulības ēna – viņš vienmēr spēj būt gana labs un radīt prieku citiem, bet sirds viņam ir tukša. Tikai kādas vienkāršas meitenes pieķeršanās un uzticība par leģendu kļuvušajam Liliomam liek viņam atteikties no spožuma, lai iegūtu ko vēl daudz bīstamāku – mīlestību, un viņš, nespēdams tai pretoties, apprecas, zaudē darbu un kļūst par tēvu. Dzīves karuselis viņam piedāvā izmest nākamo loku, tad atkal nākamo, līdz debesīs jau lemj, ko ar tādu nelabojamu nekauņu lai dara.

Karuselim un dzīvei ir vairāk kopīga, nekā varētu šķist. Kad iekāp, tie abi ir nemitīgā kustībā, tev jāsadzīvo ar jebkuriem līdzbraucējiem, un citreiz gan dzīve, gan karuselis griežas tik ātri, ka var noreibt galva. Ungāru klasiķa Ferenca Molnāra luga ir Latvijā labi pazīstama Elgas Sakses (1930) tulkojumā, bet pasaulē tā atvērusi pat Holivudas producentu makus – pēc lugas veidotas vairākas mākslas filmas, un vienai no tām režisors ir pasaulslavenais Frics Langs. Dailes iestudējums atgriežas pie stāsta dzimtenes – Ungārijas, no kurienes nāk arī režisore Ildiko Gāšpāra, kas radījusi savu versiju par Liliomu mūsdienu priekšpilsētas skarbajā dzīvē.