Dzejas izrāde.

Veidojot izrādi, Mārtiņš Vilsons no vairākiem dzejas krājumiem, izraudzījies tās dzejas līnijas, kas gluži kā dzīvē tā vai citādi visas sakņojas mīlestībā.

Mārtiņš saka: „Vēlos skatītājus aizvest prom no steigas un ikdienības. Rosināt padomāt par laiku, par vērtībām, par mīlestību. Vēlos akcentēt A. Čaka pienesumu latviešu mīlestības lirikā. Esmu drošs, dzejas izrāde „Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi” atklās ne tikai Čaku kā mīlestības dzejnieku, bet jūtīgu vārda meistaru, kas dzejā ielicis savus pārdzīvojumus un dzīves pieredzi. Esmu izvēlējies to dzeju, kas rezonē manī pašā.”
 
Arī šodien, tāpat kā toreiz, mākoņi uzdurti torņiem, sarkst, vēsums sēž parkos uz soliem, bet kāds trīs stundas kabatā meklē pēc vienīgā santīma.

Un tad pamalē uzdīgst skumjas ... Bet dzīve ir tikpat sarežģīta, cik īsa, lai vienkārši ļautos to izkaisīt vējā.