Spēlmaņu Nakts 20/21 laureāti
Marija un zibens
Valmieras vasaras teātra festivāls KvadrifronsMarijai bērnībā iespēra zibens. Viņa neatceras pašu spērienu, toties atceras visu pārējo bija vēls rudens, oranži mākoņi, saule tālu priekšā, ietve, silts lietus. Tad bija būkšķis, zibsnis un tumsa. Zibens atstāja divas rētiņas, tādus kā punktiņus uz Marijas ciskas. Pa vienu rētiņu zibens ienāca, bet pa otru - izgāja ārā. Vieta ap tām ir nejūtīga - tajā var bakstīt, bet Marijai nesāp. Viņa to nevienam nav teikusi, lai gan tas būtu neslikts ballīšu prikols. Viņai nez kāpēc ir tāds kā kauns. Šovasar Marija satiks Loti. “Seksīgas rētiņas,” sacīs Lote, “tev ne par ko nav jākaunas.”
“Marija un zibens” ir vasarīga izrāde par mīlestību un cita veida patikšanām, mulsinošo pasauli, kas kļūst arvien mazāka, un mocībām, kuras mums nemitīgi uzkrauj noslēpumainais spēks vārdā dzīve.
- Atrodas izlasēs
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Horeogrāfs | Rūdolfs Gediņš |
| Režisore | Paula Pļavniece |
| Dramaturgs | Klāvs Mellis |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Te tā ir – nākotnes paaudze. Mazliet provinciālais brālis Kristofers ar vēl mazgadīgo māsu Mariju pret morāli, seksuāli un visādi citādi ļoti brīvajiem Loti, kuru gaida, un Ansi, kurš nāk līdzi komplektā. Un spēle var sākties tiešā un pārnestā nozīmē, jo spēles laukums ierīkots kā badmintona korti.
Ludziņa aizrauj un ir caurcaurēm par šodienu. Izmantotā leksika, izspēlētās situācijas – redzu acu priekšā tipiskus "Instagram" ikdienas sižetus, problēmas, raksturus. No milzīgā anglicismu un angļu valodas stilīgo sarunvalodas frāžu klāsta sākotnēji pārņem cringe sajūta, un par to joprojām nespēju beigt domāt. Pieņemot, ka uz skatuves viss ir pārspīlēts (pie tā tomēr pa šiem gadiem esmu pieradusi), kāpēc gan mani pārņem kauns, dzirdot uz skatuves izmantotas populāras frāzes svešvalodā?
“ Šo pusaudžu stāstu atbilstoši festivāla idejai iespējams izlasīt no dažādiem skatpunktiem, tādējādi piedāvājot daudzšķautņainu vēstījumu, kurā katrs atradīs kaut ko sev tuvu.”