Ludmila ir sieviete, kura neprot dzīvot tikai sev. Viņas lielākā laime ir dzīvot citiem cilvēkiem. Visu savu jaunību viņa ir nodzīvojusi bez mīlestības, pat atteikdamās no sapņa būt mīlētai. Viņa nav precējusies, viņai nav bērnu, un viņas vienīgā ģimene ir viņas tēvs – slavens un cienījams advokāts, kurš nelietīgas nodevības dēļ ir bankrotējis.

Kad viens jokojoties izteikts mājiens no jaunā advokāta Nikolaja pamodina Ludmilas apslāpētās ilgas pēc otra cilvēka, viņa ir gatava upurēties, nerēķinoties ar iznākumu un no tā izrietošajām sekām. Ludmilas cilvēkmīlestībā balstītā pārliecība iet līdz galam un panākt savu, tāpat, kā viņa pati, ir nesalaužama “Mīlestība man ir viss, mīlestība ir manas tiesības.”