"Tā sādža, kur Jevgeņijs skuma, bij’ nostūris patiešām jauks…" Patiesībā ne sādža, bet ciems, un nevis Jevgeņijs, bet Sergejs, un skumt tur jaunajam cilvēkam nemaz nenācās. Noslēpumainā vēstule no mīļotā tēvoča ar piedāvājumu, kas krustdēla romantiskajā būtnē izraisa satraukumu, noved mūsu varoni atvaļinātā pulkveža Rostaņeva īpašumā, kuru pārvalda viens no skolotākajiem, talantīgākajiem un ar visām iespējami lieliskākajām īpašībām apveltītais vīrs Foma Fomičs Opiskins, kurš nepaguris rūpējas par apkārtējo labklājību un garīgo izaugsmi. Pilnveidoties atsakās vien pulkveža meita un atraitņa Rostaņeva ģimenē dzīvojošā guvernante, bet tas, bez šaubām, aiz jaunības un aiz muļķības. Lai gan, ja tā ieskatās, daži viesi, kas aizkavējušies zem dāsnā un vientiesīgā pulkveža jumta, arī ir koncentrējušies nepavisam ne uz garīgo izaugsmi, bet vistiešākajā veidā uz materiālajām vērtībām. Jo vairāk – viņi ir gatavi rīkoties noteikti un izaicinoši! Kas tad galu galā notiek? Intrigas, skandāli, nolaupīšana, izdzīšana, salīgšana un kāzas! Tas viss, kā tas krievu klasiķiem mēdz būt, netālu no apriņķa pilsētas N. Lai gan ko tur slēpt? Stepančikovas ciems, iespējams, atrodas pavisam tuvu.

Šim ironiskajam stāstam par uztveres paradoksiem, manipulāciju visvarenību un savaldzināšanas augsto mākslu teātris pievēršas trešo reizi. Un 1932. gada 25. novembrī domas un dvēseļu valdnieka Fomas Opiskina lomā uz skatuves kāpa pats Mihails Čehovs, uzvezdams izrādi, kuru kritiķi nodēvēja par vienu no spilgtākajiem sezonas notikumiem.

Titri latviešu un angļu valodā.

Lai titru lasīšana nesagādātu grūtības, lūgums ņemt vērā, ka nebūtu ieteicams izvēlēties vietas tuvāk par 6. rindu!