Kokvilnas lauku vientulībā
Dailes teātrisIzrāde angļu valodā ar tulkojumu latviešu un krievu valodā titros.
Stāsts par divu cilvēku slepenu satikšanos. Viņi ir svešinieki, bet vienam ir tas, ko vajag otram. Lai darījums notiktu, ir jāatrod veids, kā pateikt, ko vienam no otra vajag. Ir jāatrod valoda, kas ir citiem nesaprotama, bet konkrēta un tieša. Abiem vienam pret otru atklājas iekāre. Tomēr vēl arī pastāv bailes – atzīties savā iekārē, bailes kļūt ievainojamam. Bailes no svešā.
Bernāra Marī Koltesa lugas tēlos iemiesojas teātra un kino zvaigznes Džons Malkovičs un Ingeborga Dapkunaite.
Jaunākās paaudzes spilgtākais krievu režisors Timofejs Kuļabins par savu izrādi saka: “2022. gadā tēma par aizliegto, neizteikto un neatvairāmo pievilcību ir jārisina citādi. Mēs veidojam izrādi par slepenu iekāri, kas ir sodāma un kuru jebkura sabiedrība atzīst par noziedzīgu - pēc spēkā esošās likumdošanas.
Šajā lugā ir divi aktieri, bet tikai viens tēls. Lielāko daļu laika mēs pavadām zemapziņā, murgainās vīzijās par varoni, kuru mēs tā arī neieraugām. Viņa vietā uz skatuves ir divas savstarpēji pretnostatītas figūras – tās iesaistās saspringtā, niknā un sarežģītā dialogā. Šis ir cilvēka dialogs ar savām slepenajām vēlmēm un bailēm. Ar to, ko viņš neuzdrošinās pateikt pat pats sev - un no kā viņš nevar atbrīvoties, neatņemot sev dzīvību. Šis ir stāsts par cilvēka sarežģītību pasaulē, kurā sarežģītība kļūst par kaut ko nevēlamu, nevietā, nepiedienīgu. Šī pasaule rada iekšējas nesaskaņas, disonansi, kas nogalina cilvēku no iekšpuses, kā nāvējoša slimība.”
Bernārs Marī Koltess (1948.-1989., Francija) – ir vairāk kā divdesmit lugu autors. Starp tām slavenākās ir "Rietumu krastmala", “Kokvilnas lauku vientulībā” un "Roberto Zuko". Tās tulkotas gandrīz četrdesmit valodās un iekļautas teātru repertuāros visā pasaulē. Lielākie Eiropas režisori, tostarp Patriss Šero, Pīters Šteins, Kšištofs Varlikovskis, Mihaels Talheimers, Kama Ginkass, Luiss Paskāls un citi, iestudējuši Koltesa lugas ar panākumiem.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Mākslinieks | Oļegs Golovko |
Autors | Bernārs Marī Koltess |
Horeogrāfe | Anna Abalihina |
Režisors | Timofejs Kuļabins |
Dramaturgs | Romāns Dolžanskis |
Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
Mūzikas autors | Timofejs Pastuhovs |
Video mākslinieki | Aleksandrs Lobanovs Anastasija Žuravļeva Vladimirs Burcevs |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Izrādes Kokvilnas lauku vientulībā uzburtā pasaules aina ir tumša un destruktīva. Uz tāfeles uzzīmētais krīta cilvēciņš rāda te smaidošu, te skumju seju, un ir skaidrs, ka ar vieglu lupatas vēzienu cilvēciņa vairs nebūs, paliks tikai krīta pēdas tur, kur tas reiz bijis. Šķiet, ka kara ietekmē tumšās un drūmās tēmas izrādēs izvirzās priekšplānā, liekot novērtēt katru mums atvēlēto mirkli un aizdomāties par nāves klātbūtni pat pavasarī, kad gaisu piepilda dzīvi apliecinošā ceriņu smarža.
Izraidītība vienlaikus ar neiekļaušanos noteiktā sabiedrībā ir viena no Koltesa darbu pamatlīnijām, kuras viņš saskatījis savā ikdienā un ceļojot: visupirms homoseksualitātes kontekstā, tālāk attīstot šo motīvu arī rasu, dažādu kultūru pretstatījumā.
Šajā sezonā, apmeklējot Dailes teātra jauniestudējumus un publikā saklausot vai visas Eiropas valodas, ne reizi vien piedzīvota sajūta, it kā es atrastos pie Bābeles torņa. Aizvien biežāk dažādas valodas dzirdamas arī no skatuves, bet Timofeja Kuļabina iestudējums "Kokvilnas lauku vientulībā" pavisam konkrēti jau tapis kā starptautisks un ceļojošs projekts.
Izrāde Kokvilnas lauku vientulībā Dailes teātrī visos parametros ir nevainojami nostrādāta un redzēšanas vērta kvalitāte, tikai nākamajā rītā to nez kāpēc ir grūti atcerēties, iespaidi ir pagaisuši. Mēģināšu minēt – kāpēc tā.
Virsraksts maldina. Kokvilnas lauku vientulībā Ingeborga Dapkūnaite ir cienījama līdzspēlētāja. Šo zvaigžņu izrādi gandrīz pilnībā producējis Dailes teātris
“Gan teātra teorētiķi, gan praktiķi ir uzsvēruši, ka viens no Koltesa darbu lielākajiem valdzinājumiem ir reibinošā atvērtība un brīvība, ko tie piedāvā aktieriem un režisoriem. Taču vai šī interpretācijas atvērtība un daudznozīmība nevar pārvērsties par viltīgām lamatām un slazdu?”