Latvijas kultūras kanonā līdzās citām Latvijas kultūras vērtībām ietverti ne vien komponistu Raimonda Paula un Imanta Kalniņa darbi, bet arī režisora Eduarda Smiļģa veidotais Dailes teātris, režisora un dramaturga Pētera Pētersona veidotais dzejas teātris un arhitektes Martas Staņas projektētā Dailes teātra ēka.

Kādas vērtības jūs iekļautu pašu sastādītā kultūras kanonā? Tajā būtu vairāk dzejas vai mūzikas? Komponisti vai pianisti? Aktieri vai rakstnieki? Ēkas vai ainavas?

"Dailes Kanons" ir teātra simtgades svinību ietvaros tapis septiņu koncertu cikls, kas vāros vasaras vakaros aicinās skatītājus pulcēties Dailes dārzā, lai brīnišķīgu pianistu atskaņotas klaviermūzikas pavadībā dotos noslēpumainā poēzijas un mākslas pasaulē, kuras centrā mirdzēs galvenā Dailes kanona vērtība - izcilie Dailes teātra aktieri.

Zenta Mauriņa tiek uzskatīta par latviešu filozofiskās esejas žanra iedibinātāju, Aspazija – par spilgtāko Jaunās strāvas dzejnieci un dramaturģi, bet aktrise Lidija Pupure – par smalku komiskās groteskas meistari un ansambļa cilvēku solistu teātrī. Trīs stipras sievietes vieno spēja sekot savai sirdsbalsij, brīva iztēle, intuīcija, interese par tautisko pagātni, kā arī patiesas rūpes par savas nācijas pastāvēšanu un nākotni. Pianistes Agneses Egliņas atskaņotas klaviermūzikas pavadījumā, ar Aspazijas un Zentas Mauriņas dzeju un esejām Lidija Pupure aicinās skatītājus atklāt sievietes subjektīvo pasaules skatījumu, kā arī kopīgi reflektēt par cilvēcisko esību un dzīves jēgu mainīgā un grūti paredzamā laikā.