Satikt – tā ir skaniski kustīga laiktelpa, kurā balss atrod balsi, kustība sastop kustību, cilvēks satiek cilvēku. Satikt pašam ar sevi un satikt vienam ar otru. Caur šķietamu konfliktu rast atskaites punktu, kurā līdzvērtīgi pastāvēt, būt, rezonēt, vienlaikus saglabājot arī savu individuālo balsi.

Izrādes Satikt dramaturģiskā materiāla pamatā ir lietuviešu sutartiņu dziedāšanas tradīcija. Tās kompozicionālās struktūras šoreiz apskatītas kā komunikācijas modeļi. Sutartinēm raksturīga sekundām bagāta skaņas vertikāle, poliritmika, divu dažādu tekstu vai melodiju paralēls skanējums, it kā vienlaikus skanētu divas atšķirīgas dziesmas.

Izrādes radošās komandas interpretācijā sutartines kļūst par komunikācijas jeb savstarpēja dialoga praksi, kurā katra skaņa caur gandrīz spītīgu disonēšanu un turēšanos pie sava, spēj satikt ar otru, vienlaicīgi saglabājot cieņu un nepieciešamību pēc blakus esošā citādā. Satikt, iespējams, ir mēģinājums komunicēt caur disonanci.

Kā satikt ar tiem, kas domā citādi? Kā sadzirdēt to, kas skan citādi? Kā pieņemt, ka ne viss ir vienbalsība domā, skaņā, tekstā, ritmā?

Paldies etnomuzikologam Mārtiņam Boiko, kura grāmata “Lietuviešu sutartines un to Baltijas konteksti” bija neatsverams informācijas avots izrādes tapšanā, Horeogrāfu asociācijas programmai “Jumts”, Zanei Šmitei, Daivai Vyčinienei par mūža darbu sutartiņu pētīšanā un grupai “Trys Keturiose”, māju “Vec-Ļūdiņi” saimniecei Kaijai Kalniņai par vietu radošajam procesam, Ērikam Eriksonam par iedvesmu.