Meklēt...

Malыš

Liepājas teātris
Pievienot vērtējumu
8.5
6 vērtējumi

1941. gads meitai atņem tēvu, kuru izsūta uz Sibīriju. 1944. gads uz Latviju karot atved kādas Sibīrijas mātes dēlu. Divas ģimenes tiek šķirtas, bet abu likteņi negaidīti savijas, kad tēvs Sibīrijā iepazīstas ar māti, bet dēls Latvijā sāk dzīvot ar meitu. Šī nebūs izrāde par vēsturi, bet par ilgām pēc mājām, cilvēka spēku un vienlaikus bezspēcību, naidu un vienlaikus mīlestību, un par pieaugšanu.

Sezona
2020 / 2021
Pirmizrāde
4. septembrī, 2020.

Atsauksmes

Dita Jonite – 9.0

Izrāde, kuru skatoties, šķiet, ka lasi dzeju. Tāda bija mana reakcija, vērojot uz skatuves notiekošo. Ar prātu saprotu, ka tā ir dramaturģija (brīnišķīgais lietuviešu autors Ivaškevičs) un es esmu teātrī, tomēr vārdi un idejas, kas skan izrādē, manī rosina to bagāto asociāciju lauku, ko parasti rodam laba dzejā. Ir liels gandarījums, ka režisors arī uz skatuves šim bagātajam tekstam apkārt būvējis ļoti poētisku izrādes pasauli. Izrādes atmosfēra veidojas no klusinātām emocijām, cilvēciskām šaubām, nojaušamām sāpēm, dzīves paradoksu apzināšanās un vieglas pašironijas. Šo kopējo noskaņu rada smalki saskaņotais četru aktieru ansamblis, jūtot cits citu gluži fiziski pat tad, ja liela daļa tekstu netiek raidīta tieši partnerim. Šķiet, ka runātais drīzāk - caur skatītāju vai spēles telpu - tiek vērsts pašam. Tam izskaidrojums varētu būt arī pavisam vienkārš - lugas teksts lielā mērā sastāv no vēstulēm, un vēstulēs jau arī mēs parasti, stāstot par sevi, kaut ko par sevi arī mēģinām saprast. Veiksmīga izrādē ir arī paralēlā latviešu un krievu valodas lietošana. Reizē tas ir gan reāls šķērslis otru saprast, un reizē metafizisks (ar to saprotot cilvēku domāšanas un pasaules uztveres atšķirības dažādās pasaules vietās). Gribas teikt - ļoti skaista izrāde, bet ir neparasti to sastatīt ar grūto tēmu. Tomēr, neraugoties un visai skarbo stāstu, režisors kopā ar radošo komandu liek tev justies mierīgi, neapdraudēti, ļauj iegrimt savās domās un ... arī kaut kādās pasaules skumjās. Un tā ir ētiski un estētiski absolūti kvalitatīva stunda teātrī.

0
teatravestnesis.lv
teatravestnesis.lv - Dita Jonīte

Taču kopumā izrāde neuzspiež kādu ļoti konkrētu naratīvu: tiek piedāvāta estētiski nostrādāta bilde, poēzijai līdzīgs teksts un ieinteresēti aktīvs aktierdarbs perfektā ansamblī.