Izrāde notiek brīvā dabā un ietver staigāšanu

Nevienam nav noslēpums, ka Rīgā kokus izcērt vairāk nekā iestāda. Tukšās apdobes aizaug ar zāli vai asfaltu, no ielām pazūd lapotņu radītā ēna un kopā ar to – arī patvērums. Vieta, kur ievilkt elpu.
“no tā laika koki vairs nerunā” ir procesuāls vides darbs, kas aug un attīstās katru tā norises dienu festivālā un, cerams, vēl daudzus gadu desmitus pēc tam. Tas aicina iztēloties, par ko 1880. gadā, stādot Bulvāru loka liepas, domāja divdesmit septiņus gadus vecais Rīgas parku un dārzu direktors Georgs Kūfalts, un, vērojot, kā aug viena no šīs liepu dzimtas turpinātājām, apjaust tik dīvainu procesu kā dzīvība.
Dokumentālā teātra un kino režisore Krista Burāne savos darbos vienmēr ieņem sociāli aktīvu pozīciju, aicinot arī skatītāju līdzdarboties un radīt ne tikai konkrēto mākslas darbu, bet dzīvi kopumā, padarot to draudzīgāku gan cilvēkiem, gan dabai. Izrāde “no tā laika koki vairs nerunā” top ciešā sadarbībā ar mākslinieku Andri Eglīti, kura darbus caurvij interese par materiālā un nemateriālā attiecībām, kā arī estētiskās formas un praktiskās (ne)pielietojamības mijiedarbe.