Spēlmaņu Nakts 19/20 nominanti
Trīs māsas
Hanzas PeronsAntona Čehova “Trīs māsas” ir kā portāls no viena pārmaiņu laikmeta citā. Izrāde, kurā līdz ar aktieru tēliem atdzīvosies arī mākslīgais intelekts, piedāvā skatītājam jaunu, taču, iespējams, jau sen esošu pasaules modeli, kurā pazūd aktieru nacionalitātes un ir tikai viens ceļš tiem kopā ejams – ceļš nezināmajā. Izrādes scenogrāfija un Hanzas Perona telpas aizvedīs skatītāju vēl nebijušā piedzīvojumā, kas ikvienam ļaus gūt jaunu teātra pieredzi.
“Izrāde "Trīs māsas" ir darbs par vārdos neizsakāmo, par dzīvē neieraugāmo, par rokās nesataustāmo. Starp izrādes tēlu monologiem ir iespējams ieraudzīt vētru, kas tuvojas ne tikai lugas varoņiem, bet arī pašiem māksliniekiem. Apziņa par mūsu vispārpieņemtās pasaules iekārtas trauslumu liek uzdot jautājumu - kāda būs mūsu pasaule, tās nākotne un kādi būsim mēs tajā?”, jautā režisors Nastavševs.
- Sezona
- 2020 / 2021
- Pirmizrāde
- 2020. gada 31. jūlijā
- Atrodas izlasēs
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autors | Antons Čehovs |
| Režisors | Vladislavs Nastavševs |
| Mūzikas autors | Vladislavs Nastavševs |
Kritiķu viedoklis
Lai arī pats dramaturgs Antons Čehovs esot teicis, ka lugu “Trīs māsas” pirms gadsimta centies rakstīt teju kā izklaidējošu komēdiju, kura mītos ar dziesmām un dejām, tomēr režisora Vladslava Nastavševa interpretācijā šoreiz tā pārtop par drāmu, kas savelkas virs skatītāju galvām kā nenovēršams negaiss, no kura sauss neviens neiznāks pēc tuvākajām četrarpus stundām “Hanzas perona” tumšajā zālē.
Kad pirms pāris gadiem Vladislavs Nastavševs iestudēja Antona Čehova Trīs māsas Nacionālajā teātrī, izrāde sanāca pagalam neveiksmīga. Kā jau tādās reizēs pierasts, režisora otrais mēģinājums lugu «atkost» izraisa īpašu interesi: vai izdosies tas, kas iepriekš neizdevās? Jā.
Cilvēkam visu laiku jābūt modram, jāmobilizē visi uztveres mehānismi, lai kaut vai tikai apjaustu notiekošā nozīmi
Režisors necenšas no lugas kaut ko izmocīt, liekas, viņš ļaujas Čehovam, paļāvīgi iestudējot teju visu lugas tekstu, kas pašreizējā laiktelpā organiski darbojas – izolētība, filozofēšana par nākotni un visbeidzot vientulība, kas no tā visa izriet.