Režisors necenšas no lugas kaut ko izmocīt, liekas, viņš ļaujas Čehovam, paļāvīgi iestudējot teju visu lugas tekstu, kas pašreizējā laiktelpā organiski darbojas – izolētība, filozofēšana par nākotni un visbeidzot vientulība, kas no tā visa izriet.
Trīs māsas
Hanzas Perons
Trīs māsas
Antona Čehova “Trīs māsas” ir kā portāls no viena pārmaiņu laikmeta citā. Izrāde, kurā līdz ar aktieru tēliem atdzīvosies arī mākslīgais intelekts, piedāvā skatītājam jaunu, taču, iespējams, jau sen esošu pasaules modeli, kurā pazūd aktieru nacionalitātes un ir tikai viens ceļš tiem kopā ejams – ceļš nezināmajā. Izrādes scenogrāfija un Hanzas Perona telpas aizvedīs skatītāju vēl nebijušā piedzīvojumā, kas ikvienam ļaus gūt jaunu teātra pieredzi.
“Izrāde "Trīs māsas" ir darbs par vārdos neizsakāmo, par dzīvē neieraugāmo, par rokās nesataustāmo. Starp izrādes tēlu monologiem ir iespējams ieraudzīt vētru, kas tuvojas ne tikai lugas varoņiem, bet arī pašiem māksliniekiem. Apziņa par mūsu vispārpieņemtās pasaules iekārtas trauslumu liek uzdot jautājumu - kāda būs mūsu pasaule, tās nākotne un kādi būsim mēs tajā?”, jautā režisors Nastavševs.
Autors
Režisors
Aktieris
Kaspars Dumburs, Anta Aizupe, Jurijs Djakonovs, Igors Šelegovskis, Marija Linarte, Inese Pudža, Dana Bjorka, Anatolijs Fečins, Maksims Busels
Mūzika
Pievienot vērtējumu
Kritiķu
vērtējums
lsm.lv - Kitija Balcare
Lai arī pats dramaturgs Antons Čehovs esot teicis, ka lugu “Trīs māsas” pirms gadsimta centies rakstīt teju kā izklaidējošu komēdiju, kura mītos ar dziesmām un dejām, tomēr režisora Vladslava Nastavševa interpretācijā šoreiz tā pārtop par drāmu, kas savelkas virs skatītāju galvām kā nenovēršams negaiss, no kura sauss neviens neiznāks pēc tuvākajām četrarpus stundām “Hanzas perona” tumšajā zālē.